ASV "ABLV Bank" lietā sniegs vēl vairāk ziņu; arī par pieminēto amatpersonu kukuļošanu

Viņa stāstīja, ka šodien tikšanās laikā ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju ASV puse nesniedza detalizētu informāciju jautājumā par "ABLV Bank", ņemot vērā, ka vēl nav pagājis 60 dienu periods. Šis ir periods, kad bankai ir tiesības sniegt argumentus un faktus par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") publiskoto ziņojumu. "Pēc 60 dienām ASV mūsu institūcijām dos vēl vairāk informācijas, nekā līdz šim," piebilda ministre.

Reizniece-Ozola arī norādīja, ka ASV partneri pauduši pārliecību par "FinCEN" ziņojumā minēto iespējamo Latvijas augstas valsts amatpersonas kukuļošanu. Arī šī informācija ar laiku tiks nodota Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām.

Vaicāta, vai tikšanās laikā ar Bilingsliju ministre guva pārliecību, ka "ABLV Bank" tiešām ir pieļāvusi nopietnus pārkāpumus, Reizniece-Ozola atzina, ka viņa nav soģis, bet šī nav pirmā reize, kad "FinCEN" izplata ziņojumus par finanšu sektoru.

Finanšu ministre arī piebilda, ka ASV no Latvijas jau sen gaidījusi aktīvāku rīcību riskanto nerezidentu apkalpošanā, tomēr, to nesagaidījusi, ASV puse rīkojās pati. "Latvija atbalsta ASV iniciatīvu vērsties pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu. Mēs novērtējam to, ka ASV ir partneri šajā uzdevumā," pauda Reizniece-Ozola.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība šodien tikās ar ASV partneriem, tomēr šīsdienas tikšanās saturu un tās rezultātus FKTK nekomentē, jo arī "FinCEN" pārstāvji ir lūguši respektēt interviju nesniegšanu šīs vizītes laikā, kamēr ir spēkā "FinCEN" paziņojumā norādītais 60 dienu termiņš, kurā "ABLV Bank" ir tiesības izteikt viedokli ASV pusei.

Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.