Kundziņsalas ļaudis aizdomīgi par jauno īpašuma nodokli – viņiem vispār tas nav jāmaksā

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2016. gadam norādīts, ka par zemi nav jāmaksā. Apmulsušajiem īpašniekiem telefonsarunā paskaidrots, ka šo nodokli viņu vietā turpmāk maksās Rīgas brīvosta.

Paskaidro tikai pa telefonu

“Nekādu oficiālu informāciju neesmu saņēmusi. To, ka par šā nodokļa maksāšanu turpmāk parūpēsies brīvosta, Pašvaldības ieņēmumu pārvalde man paskaidroja pa telefonu. Nekādu citu paskaidrojumu nav, taču es par savu zemi vēlos maksāt pati!” stāsta Hildegarde Kalniņa no Rīgas.

Kundze ir patiesi nobažījusies: “Man nav skaidrs, kā par manu zemi pēkšņi maksā kāds cits. Tādu likumu neesmu atradusi, taču, ja es pati vairs nemaksāju par savu zemi, tad kas man draud nākotnē?”

Pārsteigums arī brīvostai

Izrādās, arī Rīgas brīvostas pārvalde bijusi pārsteigta par līdzīgu vēstuli, kurā Pašvaldības ieņēmumu pārvalde informē, ka brīvostai jāapmaksā zemes nodoklis gan par faktiski izmatojamo, gan neizmantojamo zemi.

“Esam saņēmuši daudzus jautājumus un vēlamies skaidrot būtiskāko – šobrīd nav apdraudējuma uz privātpersonu zemes īpašumiem. Brīvostas pārvaldei tiesības izmantot zemi ir tikai tādos gadījumos, kad, pamatojoties uz Rīgas brīvostas likuma 4. panta 8. punktu, brīvostas pārvalde zemes īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos,” satrauktos īpašniekus mierina brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Kā izskaidrots Civillikuma ceturtajā nodaļā, servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Īpašniekiem jāatskaitās brīvostai

Brīvosta arī skaidro, ka apbūvēto zemi ar privātīpašumiem var izmantot ostas vajadzībām, taču tikai tādos gadījumos, kurus paredz Rīgas pilsētas teritorijas plānojums 2009.–2018. gadam.

Kundziņsalas privātīpašnieki pauž satraukumu, un viņi prasa, kādi ir šā servitūta dēļ radušies apgrūtinājumi. Vietā jautājums – vai bez ostas piekrišanas var pārdot, dāvināt vai apbūvēt savus īpašumus.

Bažas nav bez pamata – pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā ir pašvaldībai brīvostas pārvaldes personā. “Lai veiktu, piemēram, apbūvi, projekts būtu jāsaskaņo būvvaldē, savukārt būvvalde pieprasītu saskaņošanu ar Rīgas brīvostas pārvaldi,” skaidro Leiškalne.

Visa pamatā tiesas spriedums

Sīkāk jauno kārtību, kas stājusies spēkā ar šo gadu, skaidro arī Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Rīgas brīvostas likuma 4. panta 4. daļa nosaka, ka par labu ostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem brīvosta.

“Likums arī paredz, ka ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar šajā pantā minētās zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks,” skaidro pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.

Spriedumu par labu šai kārtībai pērn 10. novembrī pieņēma Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments.

Īpašniekiem atliek vienīgi līksmot

Ziedonis uzsver, ka konkrētais servitūts neatņem īpašuma tiesības uz zemi: “Fiziskajām un juridiskajām personām gan joprojām būs jāmaksā nodoklis par viņu īpašumā esošajām būvēm. Ņemot vērā sprieduma atziņas, ieņēmumu pārvalde turpmāk rēķinās brīvostas pārvaldei nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas atrodas citu personu īpašumā, taču uz kuru brīvostai ar likumu ir nodibināts servitūts.”