Finanšu ministrija: nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī atbilstoši plānotajam

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde martā pārsniedza plānoto par 8,0 miljoniem eiro jeb 5,9%, kas kopumā sekmēja šā gada janvāra – marta PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Lai arī kopējā darījumu vērtība šā gada pirmajā ceturksnī kritās, mazākas PVN atmaksas nekā pērnā gada trijos mēnešos nodrošināja plāna izpildi. Veikto darījumu apjoma samazinājumu ietekmēja naftas produktu zemās cenas un būvniecības apjomu samazināšanās. Salīdzinot ar pagājušā gada trim mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 19,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pildās labi jau kopš gada sākuma, un trijos mēnešos ieņēmumi iekasēti 3,8% apmērā virs plānotā apjoma, un salīdzinājumā ar izpildi pirms gada tie palielinājās par 6,7%. Šī nodokļa sekmīgo izpildi noteica kā patēriņa pieaugums kopš gada sākuma, īpaši degvielai un energoresursiem, tā arī nodokļa likmes palielināšana ar 2016. gada 1. janvāri atsevišķām akcīzes precēm, tostarp degvielai.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā ceturksnī izpildīts 99,1% apmērā. Nelielā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna neizpilde 2016. gada pirmajā ceturksnī, skaidrojama ar operatīvāku Valsts ieņēmumu dienesta atmaksu veikšanu par attaisnotajiem izdevumiem pēc gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas. Jāatzīmē, ka 2016. gada pirmajos trijos mēnešos novērota augstāka deklarāciju iesniegšanas intensitāte nekā pērn, kā rezultātā gan iesniegtā kopējā pārmaksātā summa ir pieaugusi par 35%, gan pirmajā ceturksnī veiktās atmaksas kāpušas par 10,2 miljoniem eiro.

Salīdzinot ar pērnā gada trim mēnešiem, iedzīvotāju ienākumu kāpums atspoguļojas IIN ieņēmumu pieaugumā par 20,3 miljoniem eiro jeb 6,2%, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (SOC) ieņēmumu pieaugumā par 29,5 miljoniem eiro jeb 5,4%. SOC ieņēmumu zemo pieaugumu valsts speciālajā budžetā ietekmēja lielākas iemaksas fondēto pensiju shēmā, iemaksu likmei palielinoties no 4% uz 5% 2015. gadā.  Tās ietekme vēl būs vērojama šā gada pirmajos četros mēnešos, kā rezultātā valsts speciālajā budžetā ieskaitāmā sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa samazinās.

Kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī saglabājās pērnā gada pirmo triju mēnešu līmenī. Lielākais izdevumu kāpums par 96,8 miljoniem eiro jeb 23,2% vērojams subsīdijām un dotācijām, kas skaidrojams ar lielākiem maksājumiem lauksaimniekiem par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

Kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem  trīs mēnešos pieauga par 26,8 miljoniem eiro jeb 4,1%. Šo izdevumu pieaugumu valsts speciālajā budžetā ietekmēja lielāks bezdarbnieka pabalsta, vecāku pabalsta un slimības pabalsta saņēmēju skaits nekā pagājušajā gadā. Palielinoties vidējai darba samaksai tautsaimniecībā, ir pieauguši arī pabalstu vidējie apmēri mēnesī. Savukārt valsts pamatbudžetā, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, pieaug izdevumi ģimenes valsts pabalstiem un bērnu kopšanas pabalstiem. Kā arī izdevumi valsts pensijām bija par 4,0 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, ko pamatā ietekmēja pensiju izmaksāšanas kārtība. Šā gada sākumā izdevumi pensijām bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015. gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014. gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās – galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai pieauguši par 10,3 miljoniem eiro jeb 2,4%, galvenokārt iekšlietu sistēmā un aizsardzības jomā atbilstoši apstiprinātajam likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam”. Pārējās jomās izdevumi atlīdzībai bija tādā pašā līmenī kā pirms gada vai pat zemāki, jo pirms gada papildu izdevumi tika novirzīti Latvijas prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Savukārt kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada pirmajos trijos mēnešos kritās par 54,3 miljoniem eiro jeb 42,5%, pamatā pašvaldību budžetos, kur investīcijas saruka gan pamatdarbības nodrošināšanai, gan ES finansēto projektu īstenošanai. Tas skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai uzsākšanai šā gada otrajā pusē.

Izdevumu samazinājums vērojams arī izdevumos valsts parāda apkalpošanai, kas salīdzinājumā ar tēriņiem pirms gada saruka par 43 miljoniem eiro, jo pagājušā gada janvārī tika veikts pēdējais procentu maksājums par tajā pašā mēnesī atmaksāto Eiropas Komisijas izsniegtā aizdevuma daļu 1,2 miljardu eiro apmērā. Izdevumi iemaksām ES budžetā šā gada pirmajā ceturksnī bija zemāki par 28,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar izdevumu līmeni pirms gada. Izdevumu samazinājums pamatā ir saistāms ar mazākām iemaksām ES budžetā šā gada janvārī ES 2015. gada vispārējā budžeta grozījumu Nr.8, kas samazināja Latvijas iemaksas par 16,5 miljoniem eiro, dēļ.

FM informē – vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2016.-2019. gadam, tiek prognozēts 1,0% no IKP.