Puse apsargu Latvijā saņem minimālo algu vai vēl zemāku
Aptuveni 50% darba devēju apsardzes jomā maksā algas, kas ir vienāda vai mazāka par minimālo algu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Šis ir ļoti augsts rādītājs, uzsvēra Pelēkā, norādot uz aplokšņu algu risku. Viņa arī piebilda, ka nozarē ir arī cita "satraucoša tendence" - tiekot veidotas apakšuzņēmēju ķēdes, un dažkārt darbinieks ar galvenā uzņēmuma logo uz formastērpa pat nezinot, kas tieši ir viņa darba devējs.
Pelēka sacīja, ka cīņā ar aplokšņu algām ir viena no VID prioritātēm, tāpēc tiek veiktas preventīvas darbības, auditi. Viņa minēja, ka pēc auditos uzrēķinātas summas ir aptuveni 12 miljoni eiro.
Drošības nozares kompāniju asociācijas pārstāvis Jānis Ābele komisijas sēdē teica, ka pērn neiekasētie nodokļi no apsardzes komersantiem ir aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Savukārt vēl 5 miljoni eiro ir kopējais licencēto apsardzes komersantu parāds. Viņš arī minēja, ka 32% darbinieku saņem darba atalgojumu, kuras apmērs ir zem minimālās algas.
Asociācijas pārstāvis piekrita VID viedoklim, ka nozarē jārisina ēnu ekonomikas problēma, piemēram, zema atalgojuma jautājums būtu risināms ar ģenerālvienošanos par minimālo atalgojumu nozarē.
Ābele mudināja pilnveidot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī darba grupā strādāt pie jauna Apsardzes darbības likuma.
Komisijas sēdes noslēgumā Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija parakstīja nodomu protokolu, apņemoties virzīties un sadarboties, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni nozarē.
Apsardzes jomas asociācijas paraksta nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni nozarē
Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.
Nodomu protokolā paredzēts panākt, lai likumā tiktu apstiprināts tas, ka no 2020.gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir trīs eiro stundā, no 2021.gada - 3,20 eiro stundā, bet no 2022.gadā - 3,40 eiro stundā.
Tāpat asociācijas vienojās, ka to biedri, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, nodrošinās ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu avansā tādā apmērā, kas nav mazāks par aprēķināto no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.
Asociācijas arī vienojās strādāt pie apsardzes darbību reglamentējošo normatīvu aktu pārskatīšanas un jauna nozares likuma izstrādes. Par prioritārām izmaiņām noteiktas apsardzes komersantu un nodarbināto reģistra ieviešana, kā arī apsardzes darbinieku kvalifikācijas līmeņu noteikšana, paredzot zemāka līmeņa kvalifikācijas pārbaudes tiesības nozaru asociāciju izveidotai komisijai.
Asociācijas arī vienojās panākt, ka, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumu, netiek izmantoti apakšuzņēmumi, mikrouzņēmumi, bet gan darba ņēmēja un darba devēja attiecības. Izņēmuma gadījums būtu masu pasākumu apsardze.
Asociācijas apņemas noslēgt ģenerālvienošanos par minētajiem punktiem, paredzot, ka valsts institūcijas sākt mērķtiecīgu darbu, lai būtiski mazinātu iespējas apsardze nozarē izvairīties no darba spēka nodokļu nomaksas, nodrošinot nodokļu iekasēšanu vismaz no minimālās algas.
***
Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
Valsts policija pērn anulēja 101 apsardzes sertifikātu, kā arī 40 gadījumos atteica to izsniegšanu, bet šogad tika anulēts 121 apsardzes sertifikāts un 45 gadījumos atteikta to izsniegšana.
Par darbinieku nodarbinātību bez apsardzes sertifikāta šogad noformēti 40 protokoli, pērn visa gada laikā - 99, bet 2015.gadā - 85.
Apsardzes komersantu skaists pērn 31.decembrī bija 556, bet šogad janvārī - 343, kas esot skaidrojams ar to, ka daudzi nokavēja termiņu jaunas licences saņemšanai, dažiem tās tika anulētas. Šogad janvārī stājies spēkā jauns regulējums apsardzes nozarē, kas tika izstrādāts, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību un nodokļu krāpšanās risku apsardzes darbības jomā.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Dace Pelēkā norādīja uz problēmām ar precīzu komersantu uzskaiti šajā nozarē. Arī nozares pārstāvji un deputāti uzsvēra, ka būtiska ir apsardzes komersantu reģistra izveide.
