foto: Sputnik
"Pēkšņi mums jāatrod 190 tūkstoši..." Minimālās algas kāpums var pazudināt uzņēmumu "Nemo"
Attēlam ir ilustratīvs raksturs.
Bizness un ekonomika
2017. gada 20. septembris, 10:36

"Pēkšņi mums jāatrod 190 tūkstoši..." Minimālās algas kāpums var pazudināt uzņēmumu "Nemo"

Kasjauns.lv

Strādājošos minimālās algas pieaugums iepriecina, taču uzņēmējiem šādas izmaiņas var būt izšķirīgas. Pārmaiņas ar bažām gaida arī šūšanas uzņēmums "Nemo", kas pērn no palikšanas bez darba izglāba Gulbenē bankrotējušā uzņēmuma šūšanas ceha darbiniekus, vēstī Latvijas Televīzija. 

Šis uzņēmums nodarbina 250 darbiniekus un to skaitā ir arī 40 šuvējas Gulbenes filiālē, kurām pērn atkal tika dota iespēja strādāt savā profesijā pēc vācu šūšanas uzņēmuma bankrotēšanas. Pēdējo gadu laikā uzņēmums darbojies ar nelielu peļņu, taču minimālās algas celšana no 380 uz 430 eiro krietni ierobežošot uzņēmuma konkurētspējas attīstību, jo papildus izmaksas algu palielināšanai sasniegs teju 200 000 eiro, vēstī raidījums. 

Uzņēmuma īpašniece Inga Zemdega-Grāpe raidījumam saka: "Pēkšņi mums ir jāatrod 190 tūkstoši. Nu, tas ir tuvu neiespējamam, taču mums nav variantu. Mums par labu spēlē tas, ka ir milzīgs pieprasījums, pieprasījums palielinājies, manuprāt, dubultā, un es esmu paziņojusi saviem klientiem par cenu palielināšanu."

Produkcijas cenu kāpumu uzņēmuma vadītāja saredz kā izdzīvošanas risinājumu, tomēr ar zināmu risku, ka uzņēmuma klienti no augstākas cenas pakalpojuma varētu atteikties. Uzņēmumā skaidro, ka ar minimālās algas palielināšanu par 50 eiro saražoto apģērbu cena pieaugs par 13%. 

"Es riskēju, es ceļu cenas, bet, vai man būs pasūtījumi, to es redzēšu nākamgad. Ja nebūs, tas ietekmēs visu rūpniecību. Vienkārši nebūs pasūtījumu, klients aizies no Latvijas," saka "Nemo" vadītāja. 

Arī pašvaldības budžetā nāksies meklēt līdzekļus, lai samaksātu algas pēc jaunās nodokļu reformas likmes. Turklāt Gulbenes novada priekšsēdētājs Andris Vējiņš prognozē, ka uzņēmēji izvēlēsies sev izdevīgākas algu samaksu fromas, tāpēc varētu nepiepildīties plānotie valsts budžeta ieņēmumi.

Vējiņš saka: "Uzņēmējiem šis būs liels izaicinājums, jo 50 eiro minimālās palielinājums ir būtisks vienā piegājienā, un es domāju, ka daļa uzņēmēju, kuri būs nodarbinājuši darbiniekus varbūt sezonāli, noteikti izvēlēsies stundas tarifa likmes samaksu, un es domāju, ka šeit ieguvums nodokļu ziņā būs krietni mazāks valstij."

Par 50 eiro lielāka minimālā alga jau nākamgad 

Kā zināms, minimālā alga valstī pieaugs no 380 uz 430 eiro. 

Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai - no darbinieku darba algas 430 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksas par 13,95 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam - par 50 eiro.

Savukārt darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem patlaban ir minimālā mēneša darba alga vai alga zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu, bet darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 eiro mēnesī līdz 430 eiro mēnesī, iegūs par 57,83 eiro mēnesī vairāk "uz rokas".

Pēc LM paustā, minimālās mēneša darba algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus ministrija norāda, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabos konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz "aploksnēs".

LM piebilst, ka minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu.