Zinātnieki izgudro veidu, kā vērot cilvēkus caur sienām
Wi-Fi iet cauri sienām. Šo faktu viegli uztvert kā pašsaprotamu, un tieši tāpēc mēs varam lietot bezvadu internetu, kura rūteris atrodas citā istabā.
Bet ne visi šie mikroviļņi tiek uz un no mūsu telefoniem, planšetēm un datoriem. Rūteri izkliedē un atstaro signālu no objektiem, izgaismojot mūsu mājas un birojus kā neredzamas spuldzes.
Tagad vācu zinātnieki izgudrojuši veidu, kā izmantot šo īpašību, lai no ārpuses fotografētu hologrammas jeb 3D fotogrāfijas, fiksējot objektus iekštelpās.
"Ir iespējams skenēt istabu ar Wi-Fi pārraidi," portālam "Business Insider" stāsta 23 gadu vecais Minhenes Universitātes fizikas students Filips Hols.
Hols sākotnēji uzbūvēja ierīci kā daļu no sava bakalaura darba, kopā ar savu akadēmisko vadītāju Frīdemanu Reinhardu. Abi vēlāk iesniedza savas tehnoloģijas pētījumu "Physical Review Letters", kas publicēja viņu darbu maija sākumā.
Hols stāsta, ka tehnoloģija ir tikai prototipa stadijā un tai ir ierobežota izšķirtspēja, taču viņš to uzskata par daudzsološu.
"Ja uz galda ir kafijas tase, var redzēt, ka tur kaut kas ir, bet nevar redzēt tās formu," stāsta Hols. "Taču var izšķirt cilvēka apveidus, vai suņa, vai dīvāna. Jebkuru objektu, kas lielāks par 4 centimetriem."
Kā redzēt cauri sienām
Iepēja ar Wi-Fi palīdzību redzēt cauri sienām pastāv jau vairākus gadus.
Dažas iekārtas var noteikt, ka mājā iekļuvuši laupītāji vai izsekot kustīgus objektus ar vienas vai divu Wi-Fi antenu palīdzību. Citas iekārtas izmanto vairākas antenas, lai uzzīmētu divdimensiju attēlu. Bet Hols stāsta, ka vēl neviens nav izmantojis Wi-Fi, lai radītu pilnīgu telpas un tās iekārtojuma 3D hologrammu.
"Mūsu metode dod daudz labākus attēlus, jo mēs reģistrējam daudz vairāk signālu. Mēs skenējam visu telpu," viņš stāsta.
Hola metode atšķiras no citām dažos nozīmīgos veidos.
Pirmkārt, tā izmanto divas antenas: vienu fiksētu un vienu kustīgu. Fiksētā antena ieraksta Wi-fi lauka fonu jeb referenci punktā, kur tā novietota. Otru antenu kustina ar roku, lai ierakstītu to pašu Wi-Fi lauku no daudziem dažādiem punktiem.
"Šīm antenām nav jābūt lielām. Tās var būt ļoti mazas, līdzīgas kā telefonā," saka Hols.
Otrkārt, abas antenas fiksē ne tikai Wi-Fi signāla intensitāti jeb gaišumu, bet arī, piemēram, tā fāzi, (kas to padara par lielisku metodi hologrammu radīšanai), kamēr kvēlojoša spuldze dzēš dažādu gaismas fāžu sajaukumu. Līdzīgi lāzeriem, Wi-Fi rūteri izstaro mikroviļņu radiāciju dažādās frekvencēs un fāzēs.
Visbeidzot, signāli no abām antenām vienlaicīgi nonāk datorā, un programmatūra izšķir intensitātes un fāzes atšķirības "vairāk vai mazāk reāllaikā," stāsta Hols.
Tieši tā tas notiek: programma uzbūvē daudzas divdimensiju bildes un pēc tam tās savieto 3D hologrammā. Tā kā Wi-Fi iet cauri vairumam sienu, šajās hologrammās var redzēt iekštelpu objektus.
Pirmajā Hola un Reinharda hologrammā attēlots spīdīgs metāla krusts.
Gala rezultāts varbūt neizskatās nekas īpašs, bet tiek pierādīts, ka koncepts darbojas: kustīgā antena var reģistrēt Wi-Fi ēnas un atspīdumus no objektiem 3D formātā, cauri sienām.
Wi-Fi hologrāfijas iespējamais pielitojums ir diezgan plašs. Pievienojot vairākas references antenas, piemēram, kravas automašīnā, var palīdzēt glābējiem atrast cilvēkus drupās pēc zemestrīces - vai izlūkiem redzēt, kas atrodas ēkās.
"Droši vien, var izmantot dronu, lai kartografētu veselas ēkas iekšieni 30 sekundēs," pieļauj Hols.
Hols arī izveidojis video, kurā parādīts, kā viņa komandas radītā tehnoloģija darbojas.
