Kāpēc atkal jāpagriež pulksteņi, un kam tas ir vajadzīgs

Ik gadu marta un oktobra pēdējā svētdienā laikrāži lēkā turp un atpakaļ, it kā kāds neredzams untumains burvis atkal novicinājis savu zizli. Un mūsu jau tā straujais un stresainais dzīves ritums paklausīgi lēkā tiem līdzi.

Agrāk un tagad

Pirmoreiz uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Sanderbejā, Kanādā, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk un ietaupītos elektroenerģija. Pirmā valsts, kur ieviesa laika pārejas, bija Vācija Pirmā pasaules kara laikā, lai ietaupītu ogles militārām vajadzībām. Sabiedrotie un naidnieki drīz sekoja tās piemēram. Latvijā pāreja uz vasaras laiku sākās 1981. gadā. Mūsdienās to dara 70 valstīs. Untumainais burvis, kam 1895. gadā iešāvās prātā pulksteņu grozīšanas ideja, patiesībā bija Jaunzēlandes kukaiņu pētnieks un astronoms Džordžs Hadsons.

Jāteic, ka elektroenerģijas ietaupīšanas arguments mūsdienās vairs neiztur kritiku, jo darbavietās tiek lietoti datori, gaisa kondicionieri un citas jaukas ierīces, kam ar apgaismošanu nav nekāda sakara. Tāpēc Bendžamina Franklina ar smaidu izteiktā atklāsme, ka “saule sāk dot gaismu, tiklīdz tā aust,” varēja palikt satīras slejās, nevis iezagties valsts likumdošanā. Franklina laikā aktuālā sveču taupīšanas ideja šodienas pasaulē izklausās kā nodrāzts un sen apnicis joks.

Aritmijas sekas

2012. gadā Alabamas Universitātes Birmingemā pētnieks Martins Jangs atklāja, ka pirmdienā un otrdienā pēc pārejas uz vasaras laiku par 10 procentiem pieaug risks piedzīvot sirdslēkmi. Pārejot atpakaļ uz ziemas laiku, šis risks samazinājies par tiem pašiem 10 procentiem, taču grūti iztēloties jelkādu ieguvumu no tā, ka pēc martā piedzīvotas sirdstriekas, kādam veselība piepeši uzlabojas oktobrī, lai pavasarī atkal dotu nākamo triecienu.

Vācu hronobiologs Tils Roenbergs, izpētot cilvēka ķermeņa attiecības ar tumsu un gaismu, 2010. gadā secināja, ka cilvēka iekšējais pulkstenis nekad nepielāgojas juceklīgajam ziemas un vasaras laikam. Tā rezultātā vairumam cilvēku krītas produktivitāte, samazinās dzīves kvalitāte, palielinās uzņēmība pret slimībām un nogurums.  Pagriežot stundeņu ķepas uz vienu vai otru pusi, tiek vairots hroniskais nogurums, ar ko smagi sirgst mūsu sabiedrība.

Kam izdevīgi?

Astoņdesmito gadu vidū ASV veikts aprēķins, ka pievienojot vēl vienu mēnesi vasaras laikam, golfa industrija nopelnīja papildu 200 – 400 miljonus dolāru. Tajā pašā mēnesī bārbekjū nozare palielināja ieņēmumus par 150 miljoniem dolāru.

Nedaudz kuriozu aprēķinu veicis Jūtas Universitātes ekonomists Viljams Šagarts II. Viņš secināja, ka vienkāršais, bet neērtais pulksteņu grozīšanas process gadā rada 1,7 miljardus dolāru zaudējumu. Šagarta aplēses balstījās uz vidējo amerikāņu atalgojumu stundā, un pieņēmumu, ka cilvēks, tā vietā lai strādātu, veltījis pulksteņu pagriešanai 10 minūtes.

Saeima noraida

2013. gadā kolektīvo iniciatīvu portālā manabalss.lv tika uzsākta balsu vākšana par ieceri visu gadu ieviest vasaras laiku. Tika savāktas vairāk nekā 11 000 balsis un iniciatīva nonāca Saeimā. Pērnā gada februārī Saeima to noraidīja. Par ieceres izvērtēšanu balsoja 40 deputāti, 41 parlamentārietis bija pret. 3 deputāti atturējās, bet nebalsoja 6 deputāti.

Viedokļi dalās

Ekonomikas ministrija 2014. gada martā veica aptauju internetā, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.

Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekoši atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus - garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Lauksaimniecībā darbība ir izteikti sezonāla un laikam, kuru var lietderīgi izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme. Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, vasaras laikā lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt, putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo laika nobīde, periodiski pārejot uz atšķirīgiem laikiem gada laikā, rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv.

Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Kaut individuāli privātpersonas jūt izdevumu par elektroenerģiju samazināšanos vasaras laika periodā, taču valstiskā mērogā tā ir nebūtiska.

Būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, tūrisma nozarei, kurā var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstīs, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.

Veselības nozares pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko veselību (depresijas u.c. profilakse), gan fizisko veselību – D vitamīna sintēze, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību; jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.

Transporta nozares komersanti viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā. Šobrīd skaidri vērojams administratīvais slogs tiem komersantiem, kuriem notiek sadarbība ar to valstu komersantiem, kurās neveic pāreju uz ziemas un vasaras laiku.

Vienlaikus aptaujas rezultāti apliecina, ka lielākā daļa sabiedrības, kas piedalījās aptaujā, proti, divas trešdaļas, esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla ir atbilstošāka Latvijai.

Tikai uz priekšu

Kamēr debates par un pret laika grozīšanu nerimst jau gadsimtu, divreiz gadā visā Eiropas Savienībā un citviet pasaulē praktizēto rituālu ar iejaukšanos cilvēku miega režīmā un bioloģiskajā ritmā nevar attaisnot ne ar kādu daudzumu nez kādam “augstākam mērķim” nopelnīto eirocentu.

Taču nebēdājiet, ja pulksteņu pagriešana uz priekšu jums šķiet bezjēdzīga! 2017. gada 29. oktobrī jūs taču drīkstēsiet tos atkal pagriezt atpakaļ.