Šoferi sašutuši: par video reģistratoriem jāmaksā nodeva
Policija sola videoreģistratoru lietotājus speciāli netvarstīt.
Auto un tehnoloģijas
2016. gada 27. maijs, 06:04

Šoferi sašutuši: par video reģistratoriem jāmaksā nodeva

Jauns.lv

Automašīnu video reģistratoru popularitāte pieaug – tie sniedz drošības izjūtu šoferiem, ļaujot nofilmēt avārijas vai citas strīdīgas situācijas uz ceļiem, tos par lietderīgiem atzīst arī policija. Tomēr likumdošana paredz, ka par šīs ierīces lietošanu jāmaksā nodeva.

Automašīnu video reģistratoru darbības princips ir vienkāršs – tā ir neliela, ar barošanas vadu aprīkota kamera, kas braukšanas laikā filmē ceļu. Šis auto aksesuārs īpašu popularitāti iemantojis Krievijā, kur autobraucēji bieži internetā publicē ceļa incidentu video.

Šādi ir arī Latvijā, taču ir kāda maz zināma nianse – likuma interpretācijas dēļ ierīce, ko var iegādāties arī par 20 eiro, ir jāreģistrē Datu balsts inspekcijā (DVI). Reģistrācijas maksa ir ap 30 eiro.

Ceļa filmēšanu interpretē kā novērošanu

Ir grūti saprast, kādēļ valsts vēlas iekasēt naudu par ierīces lietošanu, kura spēj būtiski atvieglot policijas darbu un ietaupīt laiku strīda situāciju risināšanā. DVI skaidro, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. panta 3. daļas 3. punktu inspekcijai ir uzdots reģistrēt personas datu apstrādi.

Likuma 21. panta 5. punkts nosaka, ka pārzinis (video reģistratora lietotājs) reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu – datu aizsardzības speciālistu, ja veic videonovērošanu ar personas datu saglabāšanu.

“Video reģistratori tiek uzstādīti automašīnās un izmantoti, veicot ierakstu publiskā telpā, uz ceļa. Ja automašīna ir aprīkota ar video reģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati – kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu, jo tiek izpildīts likumā 21 noteiktais – veikta videonovērošana un iegūtais materiāls saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt,” likumu skaidro Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola.

Sodi ir visai iespaidīgi

DVI pārstāve informē, ka saskaņā ar 2007. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 813 Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu ir jāsamaksā valsts nodeva.

Likme par personas datu apstrādes reģistrāciju Datu valsts inspekcijā ir 56,91 eiro. Ja ierīces lietotājs ir fiziska persona vai mazais uzņēmums (nodarbina mazāk nekā 10 darbiniekus, un gada apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro), likme ir 28,46 eiro, un tas ir vienreizējs maksājums.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.9 pantu “par fiziskās personas datu apstrādi” bez reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, amatpersonām no 280 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 1400 līdz pat 14 000 eiro. Iespējama pārkāpuma rīku konfiskācija.

Vai „pagrīdes” video pieņems tiesā?

Jāteic, savus video reģistratorus pagaidām reģistrējuši tikai ap desmit īpaši apzinīgu Latvijas iedzīvotāju.

Šoferus, kuri ikdienā turpina lietot savas ierīces bez reģistrēšanas, varētu uztraukt ne tikai apjomīgie sodi, bet arī tas, vai šāds „nereģistrēts” video materiāls derēs par pierādījumu tiesā. DVI skaidro, ka tas jāvērtē tiesnesim katrā konkrētā procesā. Īsti nav saprotams, kā rīkoties, ja policija, izskatot avārijas situāciju, pieprasa izņemt safilmēto materiālu. Likums paredz, ka par publiskajā telpā safilmētā publicēšanu, arī nodošanu trešajai personai (policijai) ir jāmaksā nodeva.

DVI apgalvo, ka policijai ir tiesisks pamats šo materiālu iegūt. Tiesa gan, var rasties problēma, ja nofilmētais pārkāpējs sūdzēsies par viņa personisko datu neatļautu izplatīšanu. DVI pārstāve atzīst, ka līdzīgs precedents bijis Čehijā.

Apsver grozījumus likumā

DVI gan apzinās sabiedrības neizpratni, arī policija raksturo pašreizējo situāciju kā problemātisku. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis apstiprina, ka DVI un policijas pārstāvji ir tikušies, lai apspriestu šo jautājumu.

Iespējams, gaidāmi likuma grozījumi, kas ieviestu skaidrību. Tikmēr vērts pieminēt, ka Eiropas Savienībā ir arī viena valsts – Austrija, kurā video reģistratori, pamatojoties uz līdzīgu personas datu aizsardzības likumu, ir aizliegti vispār.

Edvīns Rakickis/ Foto: Shutterstock