Lietuvas Banka iekuļas nepatikšanās – nelikumīgi ierobežojusi kredītu devējus

Bankas rīcība bijusi antikonstitucionāla

Kopumā runa ir par noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiek izvērtēta patēriņa kredītņēmēju maksātspēja. Lietuvas Banka savulaik apstiprinājusi noteikumu punktu, kurā minēts, ka patēriņa kredītu nedrīkst izsniegt personām, kuru kopējās parādsaistības pārsniedz 40% no šo personu darba ienākumiem (ikmēneša kopējās parādsaistības attiecībā pret ikmēneša ienākumiem). Šī noteikuma pārkāpums bija viens no galvenajiem Lietuvas Bankas pārmetumiem pret 4finance UAB.

Lietuvas Seima deputāts Gintars Tamošūns reaģēja uz šādu Lietuvas Bankas rīcību, vēršoties tiesā, kurā viņš bija lūdzis izvērtēt, vai noteikumi „Par patēriņa kredītņēmēju maksātspējas un atbildīgas aizņemšanā izvērtēšanu” atbilst Lietuvas konstitūcijai. Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa maijā ar savu spriedumu atzina Lietuvas Bankas apstiprināto 40% noteikumu par antikonstitucionālu jeb pretēju Lietuvas pamatlikumam.

Nelikumīgi sodītie uzņēmumi var tiesāties

Arī daudzi citi mazie nozares spēlētāji tika sodīti, pamatojoties uz lēmumiem, kas šobrīd atzīti par antikonstitucionāliem. Lietuvas Augstākā tiesa savā spriedumā atzina, ka tikai algas ienākumu vērtēšana nepietiekami atspoguļo kredītņēmēju spējas atmaksāt aizņēmumu, tādēļ tik šaura noteikumu interpretācija no Lietuvas Bankas puses ir Lietuvas konstitūcijas pārkāpums.

Vienā no intervijām Lietuvas Bankai tika jautāts, vai tā nebaidās, ka tie uzņēmēji, kas tika sodīti, pamatojoties uz šiem argumentiem, varētu vērsties tiesā. Pagaidām Lietuvas Banka atsakās runāt par šo situāciju, kā arī Lietuvas Bankas pārstāvim Vītautam Valvonim ir liegta iespēja sniegt jebkādus komentārus.

Arī Latvijā kredītu devējus būtiski ierobežo

„Lietuvas piemērs skaidri parāda, ka uzraugošajām iestādēm pirms jebkuru ierobežojumu noteikšanas ir jāizvērtē potenciālā ietekme uz nozari un to atbilstību tiesību aktiem, jo pretējā gadījumā var veidoties līdzīga situācija kā Lietuvā, kur uzņēmumi šobrīd var vērtēt iespēju vērsties pret valsti un konkrētām amatpersonām par kompensācijas piedziņu,” norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, komentējot Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas lēmumu.

„Šā gada pirmajā janvārī Latvijā stājās spēkā jauni ierobežojumi nebanku kreditēšanas nozares darbībai. Nesagaidot to ietekmi uz nozares darbības rādītājiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs runā par jauniem ierobežojumiem, tai skaitā jautājumā par klientu maksātspējas vērtēšanu, un brīdina par iespējamiem sodiem. Nozares uzņēmumi aicina uzraugošo iestādi veidot konstruktīvu dialogu, lai pēc būtības vērtētu situāciju nozarē un, ja nepieciešams, domātu par iespējamiem uzlabojumiem,” uzsver asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Vai ierobežojumi atbilst Satversmei?

Atsaucoties uz speciālistu, advokātu teikto, secināms, ka nepamatota un sasteigta patērētāju kreditēšanas un to maksātspējas vērtēšanas noteikumu grozīšana var draudēt ar tiesvedību un lieliem izdevumiem no valsts puses. Banku, finanšu un apdrošināšanas prakses vadītājs SORAINEN Latvijas birojā Rūdolfs Eņģelis brīdina, ka Latvijā, kad Satversmes tiesa nolemj, ka konkrēts likuma pants vai noteikums ir pretrunā ar Satversmi, tā var pasludināt to par spēkā neesošu retroaktīvi – kopš attiecīgā noteikuma pieņemšanas brīža: „Tādā gadījumā, ja aizskartais indivīds vai komercsabiedrība pierāda, ka ir cietusi zaudējumus spēkā neesošā noteikuma dēļ, šo zaudējumu kompensāciju var prasīt no tā, kas šo noteikumu radīja, piemēram, no valsts vai no pašvaldības iestādes. Tādā situācijā būs jāizvērtē arī to varas pārstāvju individuālā atbildība, kas bija atbildīgi par nelikumīgā noteikuma pieņemšanu.”

SORAINEN Latvijas biroja pārstāvis skaidro, ka Lietuvas tiesas lēmums vēlreiz parāda, ka valsts iestādēm, izmantojot publisko varu un regulējot komercdarbību, ir jārīkojas pārdomāti un ir jāņem vērā arī nozares pārstāvju viedoklis par to, kāds būtu pareizākais regulējums, citādi nākotnē var nākties risināt nepatīkamus strīdus. „Lietuvas gadījumā šis spriedums dod iespēju uzņēmumiem, kurus ir skāris pretlikumīgais regulējums, izvērtēt iespēju vērsties tiesā ar prasību par valsts atbildību un atbilstošām kompensācijām,” norāda speciālists.