Vai tiešām miljoni jūk prātā? Pokemonu invāzija Latvijā un pasaulē
Ja satiekat cilvēku, kas neatraudamies lūkojas telefona ekrānā, labāk netraucējiet. Viņš ir pokemonu vajāšanas varā. Miljoniem cilvēku visā pasaulē medī Pikačū un Bulbazauru. Pasaule ir sajukusi prātā! Kopš jūlija sākuma pieejamā spēle Pokemon Go jau kļuvusi par savdabīgu kultūras fenomenu. Futurologu pareģojumi piepildās – īstā un virtuālā realitāte sajaucas.
Nintendo radītā spēle Pokemon Go ar paplašinātās realitātes elementiem hiperpopularitāti ieguva burtiski dažās dienās. Pokemonu ķeršanas un kultivēšanas mobilā lietotne pārsit visus iespējamos rekordus – spēle pelna 1,6 miljonus dolāru (raksta publicēšanas brīdī skaitļi, visticamāk, būs kāpuši) dienā, tās lietojums diennaktī pārsniedz mobilos gigantus WhatsApp un Instagram. Dažas dienas pēc parādīšanās tirgū ASV tā jau bija populārāka par Twiter un iepazīšanās pielikumu Tinder. Vairāk nekā 60 procenti amerikāņu, kas lejupielādē spēli, to lieto ikdienā. Kopš spēles iznākšanas vārdi Pokemon Go ievadīti Google meklētājā biežāk nekā pornogrāfija, un tas jau ir kaut kas nebijis teju vai pasaules vēsturē. Nav šaubu, ka līdz ar drīzumā pieejamo oficiālo versiju vēl 200 pasaules valstīs virtuālo mošķīšu invāzija uzņems apgriezienus. Lai gan sākumā spēle oficiāli Eiropā nebija pieejama, kopš jūlija vidus to var spēlēt 26 valstīs – arī Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Vēl nekad neviena spēle vai programma ar tādu ātrumu nav spējusi savākt jaunus lietotājus. Pokemon Go ietekme pieaug neticamā tempā.
Došos pokemonu pasaulē!
Īstenībā jūlijā pokemoni piedzima otro reizi. Pirmo reizi savādo būtņu sistēma animācijas filmu, seriālu, videospēļu, komiksu, bildīšu, žetonu un rotaļlietu veidā izveidojās pirms divdesmit gadiem Japānā. Jau tolaik pokemonu noslēpumainā mijiedarbība kļuva par veselu mākslu un kultūras fenomenu, kurā iejusties un pazust varēja ne vien bērni, bet arī pieaugušie. Pokemonu piedzīvojumu pasaule aizrāva ar to, ka tajā gan eksistēja noteikumi, gan atradās vieta brīnumam. Līdz ar to būtiska Pokemon Go spēles auditorija ir tie, kas ar atraktīvajiem varoņiem jau bija pazīstami. Plakš, un manā kolekcijā ir vēl viens pokemons.
Spēles ideja ir vienkārša – ir jāatrod un jānoķer virtuālais mošķis. Pēc tam to var audzēt, apmācīt un likt cīnīties ar naidīgajiem pokemoniem. Svarīgi, lai jūsu pokemons būtu spēcīgāks, veiklāks un ātrāks par citu varoni. Spēli var lejuplādēt bez maksas, bet papildrīki ir nopērkami. Tomēr atšķirībā no citām spēlēm pokemonu medības notiek nevis abstraktā pasaulē, bet te un tagad – mūsu pasaulē. Šo paņēmienu dēvē par paplašināto realitāti. Lai ieraudzītu dabā neeksistējošos ķēmiņus, vispirms tie jāatrod kartē un jānotver ar speciālu instrumentu – pokebolu. Spēle izmanto internetu un navigāciju, ar kuras palīdzību, tvarstot mūdžus, spēlētāji klīst apkārt, reizēm noejot desmitiem kilometru. Ja cilvēks ar telefonu rokā nestaigā apkārt, viņš spēlē nevar izkustēties no vietas. Ķešmūdži, kā virtuālos varoņus dēvē latviskajā versijā, ir visur – mājās, pa ceļam uz darbu, kafejnīcās, parkos, slimnīcās, morgos, sinagogā, muzejos, kapos. Kad tuvumā ir pokemons, telefons par to signalizē ievibrējoties.
Paplašinātās realitātes spēli mīl un nīst, daži pat vienlaikus. Vienaldzīgo nav. “Došos pasaulē medīt pokemonus,” apņēmīgi sacīja Toms – bārmenis no Jaunzēlandes, uzliekot galdā atlūgumu. Priekšnieks necentās iztaujāt un atrunāt darbinieku, bet kā svētījot viņam tēvišķi uzlika roku uz pleca: “Lai tev veicas, Tom! Izbaudi pokemonu ceļojumu!” Lūk, kā, pokemonu fantāzijās cilvēki saprotas gandrīz bez vārdiem. Toma turpmākā karjera izvērtās galvu reibinoša – no 151 pokemona viņš jau ir noķēris deviņdesmit vienu. Turklāt no visām malām viņam sūta sveicienus un novēl veiksmi. Tomam atliek pārspēt sevi un notvert pasaules retākos pokemonus. Kas tie tādi? Trīs putni – Artikuno, Zapdos un Moltres – ir spēles augstākajā līmenī un, iespējams, vēl nav izlaisti. Arī psihiskais pokemons Mjūtū un Ditto, kas maina formu, nekur nav manīti. Daži atrodami tikai noteiktos reģionos brīvā dabā: Tauros Ziemeļamerikā, Mr. Mime Rietumeiropā, Kangaskhans Austrālijā, Farfečs Āzijā.
Uzmanīgi: pokemoncilvēki nāk!
Latvija nav izņēmums – tā kļuvusi par pokemonu medību vietu. Pa Rīgu (ne tikai, tomēr visvairāk) klaiņo pieauguši bērni, kas sarunājas ar sevi, ķiķina un visu laiku skatās telefonā, nevis zem kājām. Tas ir savādi. Pilsēta izskatās pēc liela trakonama. Trijos naktī kapos sapulcējas jaunieši. Viņi atbraukuši ar riteņiem. Kādā kapličā esot ielikts modulis, kas pievelk pokemonus. “Šonakt veiksmīgas medības. Daudzus noķēru,” gandarīts ar telefonu saaudzis pokemoncilvēks. Mans četrdesmitgadīgais paziņa pilnā nopietnībā paziņoja, ka nomainīs numuru un nopirks otru – parastu – telefonu sarunām, jo zvani un īsziņas traucē nodoties spēlei. Pokemonu tvarstīšanu un trenēšanu cīņām viņš salīdzina ar melnādaino paverdzināšanu pirms vairākiem gadsimtiem.
Feisbukā jau ir Latvijas Pokemon Go domubiedru grupa un komūna, kas dalās patiesos pārdzīvojumos un apspriež nogurdinošo ķēmu ķeršanu Pļavniekos vai Purčikā. Tomēr lielākais trakums ir tāds, ka pokemoni mēdz ne vien rātni sēdēt Raiņa pieminekļa pakājē, bet arī uz sliedēm, kad strauji tuvojas vilciens, uzlēkt uz stūres, kad jūs vadāt automašīnu, skraidīt pa autoceļiem, iekārtoties dievnamā uz altāra vai morgā līdzās aizgājējam. Īstu pokemonu ķērāju tas neattur. Viņš redz tikai to, kas notiek ekrānā.
Drošības iestādes ar masveida aizraušanos rēķinās. Tā teikt, ar trakajiem tikai ar labu. Lielbritānijā kāds iekarsis spēlētājs zvanīja uz ārkārtas tālruni, lai paziņotu par nozagtu pokemonu. Policija velti centās nelaimīgajam ieskaidrot, ka nozagts pokemons nav ārkārtas situācija. Saprotot, ka ar pokemonu faniem iespējams sarunāties tikai viņiem saprotamā valodā, policija ir izstrādājusi speciālas instrukcijas spēlētājiem. “Ja redzi, ka tuvumā ir pokemons, taču, lai to iegūtu, nepieciešams ielauzties svešā privātīpašumā, atceries, ka neviens pokemons nav tā vērts. Par patvaļīgu iekļūšanu svešā īpašumā var piemērot sodu līdz 350 eiro.” Vai arī: “Domubiedru grupās, forumos un citviet var parādīties informācija, ka kādā vietā manīts īpaši rets pokemons, piemēram, Zapdos. Šī informācija jāvērtē kritiski, jo to var izplatīt ļaundari, lai uz mērķi atvilinātu upurus.” Lūk, vēl: “Internetā jau manīti pirmie cilvēki, kas par samaksu piedāvā pokemonu trenera pakalpojumus vai tirgo retus pokemonus. Atceries, ka tu pats esi pokemonu treneris, savukārt pokemonus nopirkt nav iespējams, jo pagaidām spēlē apmaiņas funkcija nav ieviesta.”
Savukārt Latvijas dzelzceļš norāda, ka lietotnes objektus ģenerē sistēma pēc noteikta algoritma, tāpēc nav izslēgts, ka spēles varoņu atrašanās vieta var būt stacijas, peroni un sliežu ceļi. Pēc tam, kad Nīderlandē vairāki jauni cilvēki uz dzelzceļa guva vieglas traumas, turienes dzelzceļa uzņēmumi pieprasīja spēles izstrādātājam Nintendo ierobežot lietotnes darbību dzelzceļu tuvumā. Tikmēr Indonēzijā spēles popularitāte sit tik neprātīgu vilni, ka valsts aizsardzības ministrs izdevis speciālu pavēli, kas aizliedz militārpersonām darba laikā spēlēt Pokemon Go. Tāds pats aizliegums attiecas uz policistiem. Indonēzijas drošības spēku vadība ir nobažījusies, ka spēles iespējas var tikt izmatotas spiegošanā.
Pieceļ no dīvāna
Un tomēr pokemonu drudzim ir vairāki acīm redzami plusi. Daudzi spēlētāji atzinuši, ka dzīšanās pakaļ virtuālajiem monstriņiem viņiem ļāvusi no jauna atklāt dzimto pilsētu. Cilvēki ir atraduši jaunus vēstures un arhitektūras pieminekļus, apmeklējuši muzejus, izstaigājuši līdz šim nepamanītas šķērsielas, pasēdējuši parkā, pamanījuši strūklakas, uzgājuši jaunus krodziņus un klubus. Viegli depresīvus, dīvānos iesēdējušos indivīdus spēle ir piespiedusi piecelties, iziet no mājām un sākt sarunāties ar reāliem cilvēkiem. Daudzi, kas gadiem nesekmīgi cīnījušies ar lieko svaru, tagad forumos priecīgi ziņo par iegūtiem pokemoniem un zaudētiem kilogramiem. Sanktpēterburgā dzīvojošā bioloģe un psiholoģe Larisa Renāra portālam Pravda.ru atzīst, ka pokemonu ķeršana uzrāda kādu zīmīgu tendenci. Līdz šim bija vērojama ieslīgšana virtuālajā vidē, bet tieši tagad notiek pāreja uz reālo pasauli. Cilvēki vēlas kaut ko īstu – iepazīties, sajust reakciju. Pokemoni ir veids, kā pievērst sev uzmanību, apliecinot: “Es neesmu kaut kas, kā avatars, es esmu cilvēks un vēlos, lai mani ierauga un sadzird, man vajadzīga mijiedarbība kaut vai šādā dīvainā veidā.”
Sabiedrības uzvedības maiņu savā labā steidzas izmantot biznesa pārstāvji, pārveidojot bodītes un ēstuves par pokemonu ieguves vai treniņu vietām. Piemēram, kādas nelielas Ņujorkas ēstuvītes menedžere iztērēja desmit dolārus, lai picērijā apslēptu pokemonus, un tādējādi dažās dienās pārdošanas apjoms palielinājās par 75 procentiem. Lieliska ideja iešāvās prātā kādam ASV dzīvnieku patversmes vadītājam: ja jau cilvēki klaiņo pa pilsētu, tvarstot virtuālos zvērēnus, kāpēc gan viņiem pie viena neizvest pastaigā suņus? Līdzko pamestie suņi ieguva pokemonu suņu statusu, pieprasījums pēc tiem pieauga, un jau stundu pēc paziņojuma publicēšanas pie patversmes reģistratūras stāvēja gara rinda. Arī pašmāju tirdzniecības centrs Riga Plaza plaši izziņoja pokemonu portālu atvēršanu, bet picēriju tīkls Pica Lulū ēdienkartei pievienoja jaunu Pokemon Go picu. Neatpaliek arī tik intelektuāla iestāde kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, pokemonu adeptiem kopā ar retām grāmatām piedāvājot arī retus pokemonus. Nav šaubu, ka drīz vien ar pokemonu palīdzību spēlētāji tiks ievilināti arī nopietnākos pirkšanas un pārdošanas slazdos.
Sātana spēle
Kopš sava uznāciena paplašinātās realitātes spēle izpelnījusies ne mazumu kritikas, iespējams, pat vairāk nekā uzslavu. Pēc kā izskatās Ņujorkas Centrālparks? Pareizi. Pēc zombiju saieta, plānprāšu štāba. Atklāts absurds, masu psihoze, apgalvo spēles noliedzēji. Tendencei jau izdomāts jauns termins – pokemomānija. Klīniskais psihologs Genādijs Čičkanovs saka: ja spēle pārņem savā varā, kļūstot par māniju, cilvēks maina uzvedību atbilstoši tiem noteikumiem un realitātei, kas ir spēles iekšienē. Nē, jebkuru spēle nespēj ievilkt savos tīklos. “Tā ir kompensējošs mehānisms psihiskām atkāpēm.”
Tikmēr Krievijas parlamentā spēle nodēvēta par Sātana instrumentu. “Ir sajūta, ka Sātans caur šo mehānismu cenšas mūs dvēseliski sagraut no iekšienes,” laikrakstam Izvestija norādīja kāds politiķis.
No ķešmūdzības neizbēgt
Tehnoloģija nav jauna. Novitāte ir lietojumā, kas spēj pavilkt masas, norāda Latvijas vadošie informācijas tehnoloģiju pētnieki. Viņiem spēle šķiet triviāla un īpašu interesi neizraisa, tomēr eksperti nenoliedz, ka tā ieminusi jaunu taciņu nākotnē. “Mobilie telefoni eksistēja jau Otrā pasaules kara laikā, bet savu stundu gaidīja piecdesmit gadu,” saka Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras asociētais profesors Agris Ņikiteno. Nākotnē tehnoloģiju varēs izmantot, lai radītu, piemēram, interaktīvos tulkus. Mums būs iespēja pārvietoties pa svešu valsti, lasot uzrakstus, norādes, transporta sarakstu. Vēl viens virziens – industriālie procesi. Ejot pa kuģa iekštelpām, cilvēks zinās, kam paredzēti daudzie slēdži un ierīces. Pienāks laiks, kad, izmantojot telefonu, varēs skatīties cauri sienām. “Zinātnieki izstrādā risinājumus, kas ļaus vadīt jebkuru iekārtu no jebkuras vietas, bet tas nenozīmē, ka šādas tehnoloģijas uzreiz nonāks veikalos. Es teiktu, ka ar spēles tehnoloģijas nozīmību nebūtu jāpārspīlē, pagaidām lietojums ir triviāls.” Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš uzskata, ka tehnoloģijas izmantojums ir pavēris priekškaru uz biznesa iespējām. Tas kļūs interesantāks, kad atradīs lietojumu nopietnās ekonomikas jomās.
“ Pokemon Go nav pirmā šāda veida spēle. Tā pati tehnoloģija ir spēles Ingress pamatā,” norāda Latvijas Transhumānistu asociācijas vadītājs Arets Paeglis. Spēli Ingress, ko dēvē arī par Slēpņošanu sliņķiem, radīja tas pats datorspēļu gigants Nintendo. Ingress spēlētājs pieder pie vienas no divām frakcijām – viena atbalsta citplanētiešu invāziju uz Zemes, otra – ne. Cīņas laukums ir noteiktas vietas dabā, kur jāveic darbību kopums. “ Pokemon Go popularitātes pamatā ir atpazīstamība, kas ieguvusi citu formu. Spēle ir pirmais nopietnais paplašinātās realitātes produkts, un tas nozīmē, ka tehnoloģija turpinās ienākt mūsu ikdienā. Tāpat kā virtuālā realitāte, arī šī ir atnākusi, lai paliktu. Būs informatīvi produkti, piemēram, paplašinājumi karšu sistēmām, protams, jauni spēļu žanra produkti.”
Spēles masveidīgumu zinātnieks skaidro ar to, ka daļa cilvēces jau ikdienā izmanto tehnoloģijas un ir pieradusi būt sasaistē ar miljoniem citu cilvēku. “Interesantākais, ko prognozēju un kas eksperimentālā kārtā jau ticis izmēģināts, ir nēsājamas datorsistēmas, kas nebūs jātur rokā. Papildinātu realitāti varēs redzēt, piemēram, caur brillēm. No tehnoloģiju lietojuma iegūs visi, sākot ar ķirurgiem, kas paralēli varēs vērot operācijas gaitas nianses, turpinot ar militāristiem, kuri kaujas laukā varēs redzēt marķierus, attālumus, objektus, kas projicēsies uz briļļu virsmas. Iegūs dizaineri, kas, manipulējot ar modeļiem, varēs strādāt virtuāli. Jomas, kurās tehnoloģija attīstīsies, aizvien paplašināsies.” Eksperti uzskata, ka spēle būs populāra apmēram gadu, pēc tam tās vietā stāsies kas cits.
Nav iespējams atraisīties no tehnoloģiskā progresa, jo tas ir apkārt. Process ir neapstādināms, uzskata režisors Staņislavs Tokalovs. Tehnoloģiju attīstības gaitu viņš pētījis, uzņemot filmu Tas, ko viņi neredz, kurā viens no varoņiem ir mākslīgais intelekts. “Tehnoloģiskā attīstība notiek ģeometriskā progresijā, mēs vairs nespējam izsekot šajā jomā notiekošajam. Futūrists un izgudrotās Rejs Kurzveils uzskata, ka nākamais posms ir cilvēka savienošanās ar mašīnu. Turklāt tas, pēc viņa vārdiem, notiks tuvāko piecu, desmit gadu laikā. Diezin vai cilvēki spēs atteikties no iespējas ievietot sevī mikročipu, kas viņus padarītu gudrākus, stiprākus un līdz ar to konkurētspējīgākus. Šobrīd ir sasniegts līmenis, kad mūsu prātam vairs nepietiek ar realitāti – mums nav interesanti skatīties uz koku, bruģi, mājām, to, kas jau ir zināms. Tas šķiet pārāk gauss un rāms, bet smadzenes ir pieradušas ātri iegūt un apstrādāt lielu informācijas daudzumu, tāpēc bez grūtībām pieņemam to, kas ļauj aizņemt prātu ar papildu realitāti,” Pokemon Go popularitāti skaidro mākslinieks.
Riodežaneiro mērs jau paziņojis, ka gaida pokemonus olimpiskajās spēlēs. Tas, ka pokemoni kļūs par daļu no olimpiskajām spēlēm, jau pats par sevi daudz ko nozīmē. Neatpaliek arī Holivudas kinoindustrijas pārstāvji, kas met naudaskāru aci uz kabatas monstriņiem, grasoties iegādāties tiesības uz pokemonu piedzīvojumu ekranizāciju. Darījums solās kļūt par dārgāko spēļu un kino industrijas attiecību vēsturē. Nu ko, patērētāju histērija prasa ieguldījumus.
Pagaidām ķešmūdži ir jautra rotaļlieta, bet tā vien šķiet, ka drīz tie paaugsies un vēl parādīs sevi. Varam priecāties vai šausmināties, mūs tik un tā sagaida jauna realitāte – ķešmūdzība. Nekas cits neatliek, kā atstāt veiksmi debesu ziņā. Tieši tā tulko pokemonu radītāju nosaukumu Nintendo.
Instrukcija jaunajiem pokemonu spēlētājiem
Kad esi lejuplādējis spēli un tavā viedtālruņa ekrānā iemirdzas lietotnes sākuma ekrāns, autorizējies ar Google kontu.
Izvēlies, būsi zēns vai meitene. Pēc tam varēsi izvēlēties ādas, matu, acu krāsu un nedaudz personalizēt apģērbu.
Ņemot vērā milzīgo spēles auditoriju, spēlētāja vārdu izdomā laikus. Visi skanīgie niki jau aizņemti.
Dodies uz priekšu, ik pa laikam palūkojoties apkārt (pagrozot ekrānu). Tu redzēsi ceļus, čabošu zāli, kas nozīmē, ka tuvumā ir pokemoni, vietējos pieminekļus un ievērojamās vietas, kas apzīmētas kā poke pieturas vai poke zāles. Jāuzsver – virtuālā navigācijas karte ir apbrīnojami precīza, ar daudz interesantām apskates vietām, kas parādās fotogrāfiju veidā.
Tavs virtuālais tēls ies tieši turpat, kur tu. Kad parādīsies pokemons, telefons viegli ievibrēsies. Iesācējam nav nemaz tik viegli trāpīt pokemonam. Ieteikums: kad aplis pirms zvēriņa kļūst visplašākais, kārtīgi atvēzējies un met ar virtuālo bumbiņu.
Šobrīd spēlē ir ap 250 dažādu pokemonu. Tie ir simpātiski – kustina rociņas un vaibstās. Ļoti harizmātiski radījumi, kas noķerti nonāk tavā kolekcijā. Vēlāk tu to varēsi apmācīt un spēcināt. Katrs zvērs pieder pie noteiktas klases, un tam ir sava evolūcija.
Visvairāk pokemonu ir populārās, tūristu iecienītās vietās. Apbrīnojami, bet Pokemon Go patiesi parāda ievērojamas vietas, par kurām līdz šim neesi zinājis.
Spēlē progresējot, tu satiksi aizvien stiprākus pokemonus, un būs vajadzīga daudz stiprāka poke bumba, lai tos noķertu. Pokemoni var parādīties nejauši, tie var sekot tev kā medībās, ja esi izlicis īpašās vīraka sveces.
Tu ej cauri pasaulei, savācot mantas no poke pieturām. Reiz tev paveiksies, un tu paņemsi poke olu. Līdzko ola ir inkubēta, tev jāiet kājām. Pretējā gadījumā tā neizšķilsies. Atkarībā no olas retuma pakāpes jāiet no diviem līdz pat desmit kilometriem. Soļi tiek reģistrēti. Ardievu, baterija! Brīdinājums: spēlējot ārkārtīgi ātri tiek tērēta baterija. Kā arī, protams, jābūt pastāvīgam interneta pieslēgumam.
Vēlāk, spēles gaitā, ar konfektēm un zvaigžņu putekļiem varēsi attīstīt pokemonu, iegūstot nākamo evolūcijas formu. Piektajā līmenī varēsi apmeklēt zāli, kas arī ir izvietota mūsu pasaulē, kur notiek visas pokemonu cīņas. Varēsi auklēties ar saviem pokemoniem, piemēram, dzirdīt ar veselības dzērienu pēc spēlēm.
Evija Hauka, žurnāls “Patiesā Dzīve” / Foto: Shutterstock, Vida Press
