Ašeradens: "Izredzes atjaunot "Liepājas metalurga" darbību ir 50 pret 50"

Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators ir uzsācis darbu un divu mēnešu laikā plāno apkopot visu kreditoru prasības.

Vislabvēlīgākais scenārijs būtu pārdot "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcu kā lietu kopību. Ašeradens stāstīja, ka izredzes atjaunot rūpnīcas darbību ir 50 pret 50. Valdība ir daudz darījusi, lai samazinātu enerģijas cenas, turklāt tiks lems arī par atbalstu lielajiem rūpniekiem. Tādejādi izredzes "iepūst tur dzīvību" ir, teica ministrs.

Uz jautājumu, vai kāds jau ir izrādījis interesi, Ašeradens konkrēti neatbildēja, taču atzina, ka potenciāli vērtējot tirgu, interese varētu būt.

Jau vēstīts, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" ar pamatražošanu saistītos aktīvus vajadzētu pārdot kā lietu kopību, sacīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Koris.

Tāpat vēstīts, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Group" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Group" izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Group" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas "KVV Group" ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.

BNS / Foto: Evija Trifanova/LETA