Šajā gadā bads, nākamajos - pārēšanās. Fondu apguves aizķeršanās dēļ var rasties problēmas

Fondu naudas iztrūkums Latvijas ekonomiku var viegli ievainot. Kavēšanās ar struktūrfondu apguvi ir viens no iemesliem, kādēļ atsevišķas komercbankas un Latvijas banka šoruden samazināja iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Pesimistiskākā ir centrālā banka – Latvijas ekonomika šogad augs par nieka 1,4%. 

Fondu apguves izpilde 2014.-2020.gada periodā Latvijā visu laiku vilkusies nopakaļ plānam. Līdz šī gada septembrim 546 miljonu eiro vietā investēti nepilni 272 miljoni. Tas nozīmē – lai plānu izpildītu, nākamgad būs jāapgūst nevis 1 miljards eiro, bet jau 1,3 miljardi. Tā ir neierasti liela porcija Latvijas ekonomikai.  

“Ja mēs ļoti forsēsim ES fondu apguvi – un mēs redzam, ka tādi ir tie plāni, - mēs riskējam ar pārkāršanu būvniecības nozarē, būs spiediens uz cenām un nodarbinātību, riskējam ar kvalitāti. Un tā ir šī negatīvā ietekme no ES fondu kavēšanās šogad un tai sekas būs uz priekšu,” saka Latvijas bankas ekonomiste Baiba Traidase. 

Šogad iekavēta, piemēram, ceļu būvniecība. No lielajām investīcijām nākamajos gados kā problemātiskie, Finanšu ministrijas ieskatā, ir veselības nozares slimnīcu tīkla projekti, degradēto teritoriju atdzīvināšana un dzelzceļa elektrifikācija. 

Elektrības vadu ierīkošana gar vilciena sliedēm ir lielākais projekts satiksmes nozarē. Vīzija ir, ka ne tikai pasažierus, bet arī kravas pēc gadiem vilks elektrolokomotīves. Tādēļ aptuveni 600 miljonus eiro dārgais ieguldījums tiek pakots kā vides projekts, jo turpmāk vilcieni mazāk piesārņos gaisu. Taču aizvien nav izlemts līdz kurai vienai ostai vadus ierīkos. 

Starpziņojums piedāvāja izšķirties starp Rīgu un Ventspili. Abi virzieni savāca līdzīgu punktu skaitu, kaut gan no austrumu robežas līdz Ventspilij vadu vilkšana izmaksātu dārgāk, un prognozes rāda, ka Ventspils osta tuvākajos gados pārkraus uz pusi mazāk kravas nekā Rīga. 

Šonedēļ pabeigts galīgais izvērtējums, par kuru “Latvijas Dzelzceļš” publiski izteiksies nākamajā Ostu, transporta un loģistikas padomē pēc divām nedēļām. 

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apgalvo, ka ar izvērtējumu nav iepazinies. Viņš pieļauj, ka vēl dažas nedēļas varēs par virzieniem diskutēt, bet, ja sarunas ieilgs, tad šim projektam naudu var arī pazaudēt. 

Satiksmes ministrs Uldis Augulis paļaujas uz konsultantiem no “Ernst&Young”, ka tie pateiks, kuru no ostām izvēlēties: “Es ceru, ka to vislabāk pateiks konsultanti, lai nebūtu sazvērestības teorijas, ka [Rīgas ostas pārvaldnieks Leonīds] Loginovs uz Rīgu vai [Ventspils mērs Aivars] Lembergs uz Ventspili grib šo projektu. Lai neatkarīgi vērtētāji izvērtē, kas ir lietderīgāks un labāks valstij.” 

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts labi ilustrē gatavošanos ES naudas apguvei kopumā. Dokumenti netiek formēti pietiekami ātri, nav drosmes pieņemt izšķirošos lēmumus, jo pārāk daudz interešu. Tas draud ar novēlotiem iepirkumiem, steigā veiktiem darbiem, sliktu kvalitāti. 

Šī pati koalīcija Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) vadībā pirms gada bija iekavējusi daudzu valdības noteikumu pieņemšanu. Finanšu ministrija lēš, ka līdz gada beigām gandrīz visi noteikumi būs.