Valsts, iespējams, zaudē milzu naudu, izvēloties nepareizos finanšu konsultantus

Valsts, iespējams, zaudē desmitiem un pat simtiem tūkstošu latu ar finanšu konsultācijas firmas „Prudentia” palīdzību mēģinot glābt grimstošos uzņēmumus. Pirmkārt, 1999. gadā pazīstamā investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa dibinātā finanšu konsultāciju kompāniju „Prudentia” (tās pašreizējie īpašnieki ir pats Rungainis un viņa kolēģis Jānis Lielcepure) valdība konsultāciju sniegšanai izvēlas bez publiska konkursa. Tas nozīmē, ka no pakalpojumu sniegšanas, iespējams, tiek atbīdīti speciālisti, kuri pakalpojumus piedāvā par zemāku cenu. Otrkārt, „Prudnetia” pienesumu Latvijas ekonomikas glābšanai eksperti vērtē neviennozīmīgi, bieži vien pat negatīvi.

„Prudentia” valsts savulaik izvēlējās gan „Parex”, gan „airBaltic” problēmu risināšanai. Un jāteic, ka tas nebija lēts prieks. Kaut arī, aizbildinoties ar konfidencialitāti un komercnoslēpumu, tiek slēpts, cik daudz nodokļu maksātājiem izmaksā finanšu konsultantu pakalpojumi, neoficiāli ir zināms, ka „airBaltic” gadījumā tas ir izmaksājis vismaz pusmiljonu latu. Tomēr rezultāts nekāds dižais nav un „airBaltic” joprojām cīnās ar finanšu problēmām. Ironiski tiek minēts, ka vienīgais redzamākais „Prudentia” sasniegums bija laikrakstā „Financial Times” publicētais piedāvājums potenciālajiem investoriem iegādāties „airBaltic” akcijas.

Tagad „Prudentia” konsultē „Liepājas metalurgu”. Šai gadījumā arī netiek atklātas izmaksas, jo līgumu esot slēgusi nevis valsts, bet gan kreditoru klubs. Starp citu jāuzsver, ka šajā kreditoru klubā ietilpst arī valsts kontrolēti uzņēmumi ar valsts kapitālu, piemēram, akciju sabiedrība „Latvenergo” un banka „Citadele”. Neoficiāli izskanējis, ka „Citadele” „Prudentia” ik nedēļu par „Liepājas metalurgam” sniegtajiem pakalpojumiem pārskaita ap 10 000 latu.

Jādomā, ka „Citadele, kā no „Parex” atšķeltā „labā daļa”, par to varētu būt ne sevišķi priecīga, jo „Prudentia” glābtā „Parex” sliktā daļa – „Reverta”, piemēram, joprojām bezcerīgi Krievijas tirgū cīnās par „Parex” kapitāla atgūšanu. Tas nozīmē, ka „Parex” joprojām sagādā zaudējumus un finanšu glābšanas operācija vismaz vienā pozīcijā šajā gadījumā pagaidām nav nesusi cerētos rezultātus.

Jāteic, ka „Prudentia” neveicas arī „Liepājas metalurga” gadījumā. Piemēram, pēc metalurģijas uzņēmuma padomes locekļu Andra Deniņa un Gunta Vilnīša domām, tieši „Prudentia” liek vislielākos šķēršļus „Liepājas metalurga” glābšanā.

Finanšu konsultāciju tirgū Latvijā tomēr ir jūtama konkurence, lai varētu izvēlēties ne tikai vienu kompāniju. Pie mums bez „Prudentia” darbojas arī tādas starptautiski pazīstamas auditorkompānijas kā „KPMG”, „Deloitee & Touch” un „Ernst and Young”, kā arī citas. Tomēr nez kāpēc visus lielākos pasūtījumus valsts bez konkursa piešķir „Prudentia”. Kā viens no šādas dīvainības iemesliem tiek minēts tas, ka „Prudentia” īpašnieki ir tuvu stāvoši valdošajai „Vienotības” partijai.

Finanšu ministrijas skaidri nespēj paskaidrot, kādēļ finanšu konsultāciju pakalpojumus valsts pērk, nerīkojot konkursu. Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis vien citē dažādus Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma pantus, kuros minēti izņēmuma gadījumi, lai šāds konkurss netiktu rīkots, un šādi izņēmumi ir gana daudz un dažādi interpretējami. Piemēram, visai plaši var skaidrot to, ka konkurss nav jārīko gadījumā, ja pastāv aizdomas par iespējamu kaitējumu „valsts interesēm”. Te jāteic, ka jebkura uzņēmuma bankrots lielākā vai mazākā mērā nodara būtisku kaitējumu, tai skaitā arī valsts interesēm.

„Likumu (par konkursa neizsludināšanu) nepiemēro, ja tā piemērošana var radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. (..). Jāatzīmē, ka ar valsts drošību nav šauri jāsaprot tikai valsts militārā drošība, bet arī, piemēram, valsts ekonomiskā drošība. Būtiskas valsts intereses ir īpaši jāpamato un par katru konkrētu gadījumu lemj Ministru kabinets,” Kasjauns.lv norādīja Jarockis.

Vairāki ekonomikas eksperti norāda, ka valstij tomēr vajadzētu izsludināt konkursus, piesaistot finanšu konsultāciju firmas. Piemēram, neatkarīgais eksperts valsts pārvaldes jautājumos, bijušais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš pat uzskata, ka „ir nožēlojami, ka šādi pakalpojumi valsts pārvaldei ir jāpiesaista ārpakalpojumu veidā. Faktiski valsts pārvaldes iekšienē vajadzētu būt struktūrai, kas nodarbojas ar šādiem jautājumiem.”

Savukārt ekonomiste, kādreizējā Latvijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte Kasjauns.lv norādīja, ka būtu tikai loģiski, ja valsts finanšu pakalpojumu pirkšanas jomā rīkotu konkursus un izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu. Savādāk izskatās tā, ka pie izdevīgiem pasūtījumiem tiek tikai tie, kas stāv tuvāk valdošajai partijai.