500 eiro pabalsti un žēlabas, ka nav "Play Station" un supermārketu - Zumtes ciems Vācijā saņem pirmos simt bēgļus
Zumtes miestiņā Vācijā līdz šim dzīvoja 102 pamatiedzīvotāji, un ciemā jau tā valdīja bezdarbs. Nule četras dienas šai apdzīvotajai vietai Vācijas austrumu daļā piepulcējušies 100 patvēruma meklētāji, kas te izmitināti. Kopumā Zumtē plānots dzīvi rast apmēram 700 migrantu, taču vietējiem jau tagad ir neglaimojoši secinājumi par atnācējiem.
Zumtē pieaug spriedze - pirmais atnācēju vilnis ieradies. Tas notika vēlu vakarā, un nākamajā rītā ciemata 102 pastāvīgo iedzīvotāju skaits jau teorētiski ir dubults. Kopumā mazajā Zumtē paredzēta vieta 750 patvēruma meklētājiem, taču miesta iedzīvotājs, neonacistiski noskaņotais Holgers Nīmans ir pāriecināts, ka "šodien ir 100, rīt vēl 100, un tad vēl un vēl simti, līdz tas būs apaļš tūkstotis," runasvīra teikto atstāsta britu medijs "Mail Online". Būtiski, ka pašā Zumtē dzīvo nieka 102 vietējie, pārsvarā vācieši.
Nīmans lēš, ka atbraucēji saņems ap 500 eiro lielu pabalstu, rēķinot uz vienu ģimeni, un neviens no tiem nebūs motivēts strādāt, turklāt Zumtē jau tā darba vietu praktiski nav. Pat vietējiem.
Zumtē noraizējušies, ka ciemā noteikti pieaugs noziedzības līmenis, kas līdz šim bijis ļoti zems, bet vislielākās dusmas Nīmanam ir uz kancleri Angelu Merkeli, kura "ielaidusi" šīs migrantu ordas valstī, ignorējot faktu, ka pašā Vācijā 3 miljoni cilvēku ir bezdarbnieki un vēl 300 tūkstošiem nav savu māju. "Nesaprotami, kā valdība var būt ieinteresēta primāri palīdzēt šiem cilvēkiem, nevis savējiem. Un lielākā daļa no viņiem taču pat nav bēgļi," uz ekonomiskās migrācijas aspektu norāda Zumtes ciema mutīgākais pilsonis. Viņaprāt, migranti spekulē, piesaucot reāli pastāvošo karadarbību Sīrijā, proti, to kā argumentu izmantojot arī klaidoņi no Balkāniem, Āzijas un Āfrikas. Nīmans stāsta, ka viņa rīcībā ir Apvienoto Nāciju dati, ka tikai 38% no migrantiem reāli bēg no kara Sīrijā.
Pats Holgers Nīmans strādā automazgātuvē, kas ir pavisam cieši blakus jaunizbūvētajam bēgļu patvēruma centram. Viņam jau ir "vienas dienas pieredze" attiecībās ar atbraucējiem.
"Viņi dzīvos uz pabalstiem, tas ir skaidrs. 500 eiro mēnesī! Darba te nav. Mājas viņiem būs. Vācietim katram sava māja ir jānopelna un jāmaksā par tās uzturēšanu... Uz tuvāko skolu un slimnīcu, kas atrodas Luenebergā, mums kursē autobuss divas reizes dienā, ko viņi darīs atlikušajā laikā...," retoriski vaicā vīrietis. Viņam pašam ir māja un saimniecība, ir arī lopi, bet viņš cer, ka migranti stingri paliks savās nometnēs. Tās, starp citu, izbūvētas ēkās, kas ziedu laikos bija vietvaras administratīvie nami.
Līdzīgi kā Nīmanam, vēl vairākiem desmitiem vietējo ir viensētas ar saimniecību. Kāda Zumtes ciema kundze skumji atzīst, ka "kādreiz šis bija kluss un mierīgs miestiņš. Tagad viss mainīsies neatgriezeniski".
Taču ne visi Zumtē ir tik nelabvēlīgi bēgļiem. 72 gadus vecais Šlemmera kungs, kurš Austrumvācijā komunistu režīma laikā bija augstos amatos un bijis arī Zumtes priekšsēdis, uzskata, ka bēgļiem palīdzēt vajag. Viņus jāaizsargā, spriež gados vecais Šlemmers.
Gregors, kuram Zumtes ciematā pieder veikals, kā lielu ieguvumu atzīmē, ka apmēram 40 zumtiešiem bēgļu centra atvēršana tagad nodrošinās darbavietas.
Tikmēr daži vietējie iedzīvotāji jau paguvuši noklausīties atbraucēju savstarpējās sarunās. Piemēram, kāds no viņiem bijis pagalam izmisis, ka te nav lielveikala, bet vēl kāds puisis savam ceļabiedram sūkstījies, ka "tur iekšā nav Play Station, garlaicīgi", norādot uz kompjūterspēļu sniegto izklaides iespēju trūkumu patvēruma centrā. "Tur tiešām nav, ko darīt," piebildis kāds cits jauneklis.
Kāds no Zumtes jaunajiem iedzīvotājiem britu medijam "Mail Online" izteicās, ka ļoti vēlētos strādāt frizētavā par frizieri vai picērijā par picu cepēju, jo "tas ir tas, ko es darīju Damaskā". Ciema frizētāvā gan vakanču nav, tāpat nav arī picēriju.
Bēgļu centrs Zumtē sastāv no vairāku ēku kompleksiem. Gultasvietas izliktas rindā cita pie citas. Migrantus bez maksas nodrošina ar ēdienu 3 reizes dienā, ap ēku kompleksu apjozts divu metru augsts žogs. Cilvēkiem centrā pieeajama gan kafejnīca, gan bērnu rotaļu laukums, gan arī prāvs zemes gabals, kur varēs audzēt sev tīkamu pārtiku.
Vācu varasiestādes otrdien izpauda, ka laika posmā no šī gada janvāra līdz oktobra sākumam Vācijā reģistrēti 758 tūkstoši patvēruma meklētāju - visvairāk Sīrijas, Afganistānas un Irākas pilsoņi, toties migrantu skaits no Balkānu valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ir ievērojami samazinājies, jo valsts ir sākusi stingrāk ierobežot ekonomisko migrāciju no Balkāniem.Vācija ir arī ierobežojusi Afganistānas pilsoņu uzņemšanu, norādot, ka tās iedzīvotājiem ir jāpaliek dzimtenē un jāpalīdz tā atjaunot. Kopumā valsts rēķinās ar 1 miljonu atnācēju šogad.
"Euronews" sižets par Vācijas miestu, kas uzņem bēgļus
