Sievietes bēgļu nometnēs kļūst par izvarotāju medījumu
„Viņas kļuvušas par vardarbības upuriem, daļa no viņām pārdzīvojušas nolaupīšanas, spīdzināšanas, naudas izspiešanu, kā arī tikušas izvarotas vairākus gadus,” par bēgļu piedzīvoto bažas pauž Hesenes sieviešu tiesību aizstāvji.
Pasaulē
2015. gada 25. novembris, 06:47

Sievietes bēgļu nometnēs kļūst par izvarotāju medījumu

Jauns.lv

Vācijā, Hesenē, vairākas biedrības izmisumā vērsušās pilsētas domē pēc tam, kad kļuvis zināms par vietējā bēgļu nometnē pastrādātajiem seksuālajiem uzbrukumiem, ko vīrieši regulāri vērsuši gan pret sievietēm, gan arī bērniem.

Sievietes bēgļu nometnēs – medījami dzīvnieki

„Izmitināšana lielās teltīs, sanitārās labierīcības, kas nav atdalītas pēc dzimumiem, telpas, ko nevar aizslēgt, atsevišķu telpu, kurās sievietes un meitenes varētu patverties, trūkums – tie ir tikai daži ar telpām saistīti faktori, kuri palielina sieviešu un bērnu neaizsargātību nometnē,” -  šādi situācija aprakstīta vēstulē, kuru Hesenes federālās zemes parlamentā iesūtījušas kopskaitā 4 ar cilvēktiesībām saistītas biedrības („Apvienotā Hesene”, „Sieviešu padome”, „Par ģimeni”, „Hesenes federālās zemes sieviešu biroju darba kopiena”). Satrauktie cilvēktiesību aizstāvji teic, ka šāda situācija ir noderīga tiem vīriešiem, kuri jau tāpat uzskata sievietes par otršķirīgām būtnēm un izturas pret tām kā pret medījamiem dzīvniekiem.

Nepažēlo pat bērnus

Biedrību ziņojumā tiek vēstīts par neskaitāmiem izvarošanas un seksuālās uzmākšanās gadījumiem, kā arī strauji pieaugošu prostitūciju piespiedu kārtā. „Sievietes ziņo, ka ne vien viņas, bet arī viņu bērni tiek izvaroti. Daudzas sievietes tāpēc guļ ielas apģērbā. Viņas regulāri ziņo, ka naktī neiet uz tualeti, jo gan pa ceļam, gan pašās labierīcībās pastāv seksuālas vardarbības briesmas. Pat iešana pa nometnes teritoriju dienas laikā daudzām sievietēm ir situācija, kas rada bailes,” teikts vēstulē.

Sievietes bēgļu gaitās dodas ne tikai kara dēļ

Norūpējušies sabiedriskie darbinieki aicina vietējos varas pārstāvjus saprast, ka sievietes bēgļu gaitās piespiež doties ne tikai karadarbība. Biežs iemesls pamest mājas ir, piemēram, nevēlēšanās stāties piespiedu laulībās vai bailes no dzimumorgānu sakropļošanas reliģisku pārliecību dēļ. Lielākā daļa sieviešu, kuras ir bēgles, gan savā dzimtajā zemē, gan bēgļu gaitās turpina sastapties neskaitāmus traumējošus pārdzīvojumus. „Viņas ir kļuvušas par vardarbības upuriem, daļa no viņāmpārdzīvojušas nolaupīšanas, spīdzināšanas, naudas izspiešanu, kā arī tikušas izvarotas vairākus gadus. Sajūta, ka šeit var justies drošībā un pārvietoties bez bailēm daudzām sievietēm ir kā dāvana, taču diemžēl pašreizējā situācija imigrantu nometnē to nenodrošina. Nevar un nedrīkst pieļaut, ka tā bēgļu daļa, kurai visvairāk nepieciešama aizsardzība, ciestu visvairāk,” apgalvo biedrības.

Nometnē esot jānorobežo vientuļās sievietes

Vēstuli parakstījušie biedrību pārstāvji lūdz, lai pie vietējās bēgļu nometnes nekavējoties tiktu ierīkotas drošas telpas sievietēm, kuras ceļo vienas pašas. Minētās telpas esot jāiekārto tā, lai tajās nevar iekļūt vīrieši. Izņēmums būtu tikai glābšanas dienestu darbinieki un apsardzes personāls.

Turklāt guļamtelpām, dzīvojamajām telpām, virtuvēm un sanitārajām telpām jābūt savienotām tā, lai tās veidotu noslēgtu veselumu un lai tajās varētu iekļūt tikai pa slēdzamu un apsargātu ieeju.

Biedrība arīdzan lūdz domei atrast risinājumu, kā pienācīgi parūpēties pa sistajām vai izvarotajām sievietēm. Šādas sistēmas izveidei nepieciešami izglītoti tulki un tulces, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt bezmaksas vai arī jābūt kārtībai, kādā tiek segtas izmaksas.

Kasjauns.lv/Foto: LFR Hessen arhīvs/Reuters