Krieviem nu jāaizmirst Turcijas kūrorti un tomāti

Pēc savas kara lidmašīnas notriekšanas Krievija izsludinājusi ekonomiskās sankcijas pret Turciju – nebūs ne tūristu, ne tomātu un citronu.

Ceļazīmes vairs netirgo

Tuvāko nedēļu laikā pārtrauks augļu un dārzeņu importu, tūrisma firmām jau aizliegts tirgot ceļazīmes uz Turciju, no 1. janvāra darba devēji nedrīkst pieņemt darbā Turcijas pilsoņus, uzdots pastiprināt Turcijas autopārvadātāju kontroli. Patērētāju tiesības uzraugošais „Rospotrebnadzor” jau atradis problēmas Turcijas apģērbā un sadzīves ķīmijā. Tuvākajā laikā no Turcijas izvedīs nepilnu simtu apmaiņas studentu no Krievijas. Tiesa, apmēram 1000 turku studentu Krievijā atļauts turpināt studijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis valdībai aizliegt aviācijas čarterreisus starp abām valstīm – krievu tūristiem, pat gribot, nebūs ar ko aizlidot uz Antalju. Turklāt Krievija no janvāra apturēs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Iespējama pat gaisa telpas slēgšana Turcijas lidmašīnām. Tā kā Ukraina to slēgusi Krievijai, uz Izraēlu un Kipru būs jālido ar lielu līkumu. Krievijas tūrisma nozares priekšnieki gan cer, ka tautieši steigsies atpūsties uz Krimu un Krasnodaru, taču viņi drīzāk izvēlēsies Taizemi.

Jau tā bijis pa nullēm

Antaljas ielās var rasties sajūta, ka te var iztikt bez turku valodas – daudzas izkārtnes un sludinājumi ir krievu valodā, restorāni piedāvā pelmeņus un citus krievu iecienītus ēdienus. Kafejnīcas saimnieks Selahatins Kaplāns teic, ka ir gatavs ar saviem tautiešiem aizstāvēt krievus, ja vajadzētu.

Patlaban tūrisma sezona Turcijas kūrortos tikpat ir beigusies, daudzas viesnīcas jau ir slēgtas. Prom devušās pēdējās krievu tūristu grupas, kas atpūtu Turcijā saņēma kā kompensāciju par atceltajiem ceļojumiem uz Ēģipti. Uz atvadām daži iebrien jūrā, par spīti pirmajām ziemas lietavām un asam vējam viņi stāv un veras tālumā – jo nezina, kad nākamreiz redzēs Turcijas krastus.

“Šī sezona tāpat jau nebija pārāk veiksmīga. Rubļa kursa krituma dēļ mēs zaudējām daudzus pastāvīgos klientus,” intervijā BBC atzīst Jeļena Demirala, kura ar vīru vada viesnīcu ar 250 vietām. Cenas nācies nolaist par 30%, un ģimenes bizness tik tikko noturējies pa nullēm.

Ne uz ielas, ne veikalos turki pret krieviem nekādu nepatiku neizrāda. Demiralu sarūgtinājuši tikai komentāri Krievijas sociālajos tīklos: “Mūs, sievietes, kas precējušās ar turkiem, nez kāpēc sāk pielīdzināt teroristiem. Līdz pat tam, ka mēs esam notriekušas to lidmašīnu.”

Kūrortos kritīsies īpašumu cenas

Krievijas daļa Turcijas īpašumu nozarē ir tikai 2–3%, kaut arī šī valsts pašiem krievu pircējiem bijusi pirmajā piecniekā. Tomēr ir iespējams cenu kritums par 50–70% krievu iecienītajos Turcijas rajonos – Antaljā, Kemerā, Bodrumā un citos kūrortos krieviem pieder 35–40% īpašumu, gan dzīvokļi un villas, gan viesnīcas un restorāni. Dažos Antaljas un citos kūrortu rajonos būvē veselus kvartālus tieši krievu klientiem.

Kopumā Krievijas pilsoņiem Turcijā pieder ap 10 000 īpašumu, un viņu vidū sākusies panika, daudzi steidzas pārdot savus dzīvokļus un mājas. “Domāju, mēs esam ielidojuši bedrē apmēram uz pusgadu. Bet es nekrītu panikā. Gluži pretēji, pat domāju uzpirkt dzīvokļus, kamēr tie ir lēti. Iztēloties Turcijas nekustamo īpašumu tirgu bez krieviem ir grūti,” māklere Olga Ševcova ir optimiste.

Viņas birojā Antaljā pie sienas joprojām karājas foto, kur sarokojas Putins un Turcijas prezidents Erdogans. Nākamā reize tik drīz nebūs, Putins atteicās tikties ar Erdoganu aci pret aci Parīzē, kur valstu līderi nesen apsprieda klimata izmaiņas.

No Turcijas iegūst arī Krievija

Turcijas pārtikas eksports uz Krieviju pērn sasniedza 1,6 miljardus eiro un šā gada pirmajos desmit mēnešos 945 miljonus, no kopējā importa aizņemot četrus procentus. Krievijas daļa visā Turcijas eksportā ir 10%, kamēr otrādi – četri procenti.

Turcijas augļi Krievijas importā aizņem 11%, dārzeņi un saulespuķu sēklas – piecus procentus. To aizliegums varētu veicināt cenu pieaugšanu par 7–8%, rēķina Nikolajs Kondrašovs no Augstākās ekonomikas skolas Attīstības centra. Šos lauku labumus var aizstāt ar Azerbaidžānas un Izraēlas piedāvājumu, taču šie piegādātāji prasa lielāku cenu.

No abpusējās tirdzniecības līdz šim vinnējusi arī Krievija, piegādājot turkiem gāzi (55% no Turcijas patēriņa un 13% no Krievijas gāzes eksporta), naftu, metālu, graudus (70% valstij vajadzīgā apjoma), citas preces par 23,6 miljardiem dolāru gadā. Turklāt atšķirībā no Ķīnas draugiem ar Turciju krieviem ir pozitīva bilance – 14 miljardu dolāru ieguvums. Tas ir vairāk nekā peļņa no bruņojuma eksporta.

Visbeidzot – vai Turcija izputēs? Diez vai. Ne tikai turki, bet arī Rietumeiropa, ASV, Japāna gadu desmitiem ilgi itin veiksmīgi dzīvoja bez pasaules lielākās valsts un austrumbloka patērētājiem, kas bija aizņemti komunisma celtniecībā. Turklāt tagad ne Baltijas, ne Austrumeiropas tirgus nekur nav zudis.