Baltijas valstu vadītāji apmierināti ar vēsturisko enerģētikas starpsavienojumu atklāšanu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva pirms 25 gadiem atjaunoja neatkarību, bet tagad ieguvusi ekonomisko neatkarību. Pēc Grībauskaites teiktā, "NorBalt" un "LitPol" starpsavienojumi palīdzēs Baltijas valstīm atgūt enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Igaunijas premjerministrs Tāvi Roivass divu starpsavienojumu atklāšanu nodēvēja par vēsturisku. "Šie projekti vieno ne tikai Lietuvu, Poliju un Zviedriju, bet visu Eiropu," uzsvēra Igaunijas premjers.

Pēc viņa teiktā, "NordBalt" un "LitPol" projekti nozīmē Baltijas reģiona drošību un cenu konkurenci. "Neviena no Baltijas valstīm vairs nav enerģētikas sala," sacīja Roivass.

Arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja uz abu starpsavienojumu lielo nozīmi reģiona enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Viņa atzina, ka minētie projekti ir lielisks piemērs, kā valstīm kopīgi sasniegt mērķus.

"Šis ir labākais reģionālās sadarbības paraugs Eiropas Savienībā. Projekti ļaus Baltijas reģionam kļūt daudz konkurētspējīgākam un drošākam," uzsvēra Straujuma.

Jau rakstīts, ka šodien Viļņā svinīgā ceremonijā atklāts Lietuvas elektrosavienojums ar Zviedriju un Poliju. Abi elektrības starpsavienojumi ir pabeigti, un notiek to izmēģināšana.

370 miljonus eiro vērtais starpsavienojums "LitPol Link" ar 500 megavatu jaudu ir pirmais elektrības savienojums starp tehnoloģiski atšķirīgajiem Lietuvas un Rietumeiropas elektroenerģijas tīkliem. Tā būvniecību finansēja Eiropas Savienība, kā arī Lietuvas un Polijas elektropārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE.

550 miljonus eiro vērtais un 453 kilometrus garais "NordBalt" ir pirmais starpsavienojums starp Lietuvu un Skandināviju. Kabelis kopā ar infrastruktūru Baltijas jūras piekrastes valstīs par 70% palielinās Baltijas valstu spēju importēt elektrību no Skandināvijas.