Čehijas prezidents migrantu vilni Eiropā dēvē par "organizētu invāziju"

"Esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs saskaramies ar organizētu invāziju un nevis ar spontānu bēgļu pārvietošanos," Zemans teica sestdien publiskotā Ziemassvētku uzrunā.

Viņš norādīja, ka "ir iespējams" just līdzi bēgļiem, kas ir veci un slimi, kā arī bērniem, nevis jauniem vīriešiem, kuriem, Čehijas prezidenta vērtējumā, vajadzētu būt dzimtenē un cīnīties pret džihādistiem.

"Vairākums nelegālo migrantu ir jauni, veseli un neprecēti vīrieši. Brīnos, kādēļ šie vīrieši neņem rokās ieročus un nedodas cīņā pret "Islāma valsti" par savu valstu brīvību," sacīja 2013.gada sākumā ievēlētais Čehijas prezidents.

Viņš piebilda, ka tādu vīriešu bēgšana no kara novārdzinātajām valstīm tikai stiprina "Islāma valsti".

71 gadu vecais Zemans izmantoja salīdzinājumu ar čehiem, kas 1939.-1945.gadā devās prom no savas valsts, kad tā atradās nacistisko spēku okupācijā.

Šī nav pirmā reize, kad Čehijas prezidents pauž pretrunīgi vērtējamu pozīciju par plašāko migrācijas krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Novembrī kreisi noskaņotais Zemans kopā ar galēji labējiem politiķiem un paramilitāru vienību apmeklēja pret islāmu vērstu mītiņu Prāgā.

Čehijas premjerministrs Bohuslavs Sobotka, kurš arī iepriekš ir kritizējis Zemana izteikumus, norādīja, ka Ziemassvētku uzruna ir balstīta uz "aizspriedumiem un viņam ierasto lietu vienkāršošanu".

Migranti nav vienīgais jautājums, pret kuru vēršas Zemans. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka Čehijai eiro ieviest vajadzētu pirmajā dienā pēc tam, kad no vienotās valūtas zonas būs aizgājusi parādu māktā Grieķija, kas saistībā ar to atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Prāgā.

Zemans arī pauda "lielu vilšanos" par to, ka vasarā panākumiem nevainagojās sarunas par Grieķijas aiziešanu no eiro zonas.

Gan Čehija, gan kaimiņvalsts Slovākija, kas abas pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gadā, ir noraidījušas bloka ieviesto bēgļu sadales kvotu sistēmu, kā risinājumu pašreizējai migrācijas krīzei.

Eiropā šogad ieradies vairāk nekā viens miljons migrantu, galvenokārt no vardarbības pārņemtās Afganistānas, Irākas un Sīrijas.

Krīze ir saasinājusi attiecības Eiropas Savienībā, kur lielākā daļa tā dēvēto jauno dalībvalstu iebilst pret migrantu uzņemšanu un kvotu sistēmu, bet citas valstis, piemēram, Vācija ir atvērta tiem, kas bēg no kara savā zeme.

Tikai daži patvēruma meklētāji ir izvēlējušies palikt NATO dalībvalstī Čehijā, kurā dzīvo 10,5 miljoni cilvēku, tomēr jaunākās sabiedriskas domas aptaujas rezultāti liecina, ka 70% Čehijas iedzīvotāju iebilst pret migrantu un bēgļu uzņemšanu.