Ziemeļkoreja veikusi ūdeņraža bumbas izmēģinājumu

Ja šī ziņa apstiprināsies, tas nozīmēs lielu soli uz priekšu Ziemeļkorejas kodolieroču izstrādē.

"Repulikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums tika sekmīgi veikts 2016.gada 6.janvārī pulksten 10:00 (3:30 pēc Latvijas laika), pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņemšanos,” pavēstīja valsts televīzijas ziņu diktors.

Pirms tam tika ziņots, ka seismologi trešdien konstatējuši 5,1 magnitūdas zemestrīci Ziemeļkorejā blakus tās galvenajam kodolizmēģinājumu poligonam, un tas varēja nozīmēt, ka Ziemeļkoreja ir veikusi ceturto kodolieroču izmēģinājumu.

Ķīnas Zemestrīču tīkla centrs savā interneta vietnē raksturoja šo seismisko aktivitāti kā “iespējamu eksploziju”. Tā notikusi divas dienas pirms Ziemeļkorejas vadītāja Kima Džonguna dzimšanas dienas.

Korejas Meteoroloģiskā pārvalde Dienvidkorejā paziņoja, ka saskaņā ar sākotnējo analīzi šī zemestrīce ir mākslīgi izraisīta. Japānas valdība atzina par ļoti iespējamu, ka “tas var būt kodolizmēģinājums”.

ASV Ģeoloģiskais dienests informēja, ka zemestrīce tika konstatēta pulksten 10:00 pēc Phenjanas laika (3:30 pēc Latvijas laika) valsts ziemeļaustrumos apmēram 50 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kildžu pilsētas, tātad tieši blakus Punggjeri kodolizmēģinājumu poligonam.

Apstiprināta ziņa par jaunu kodolizmēģinājumu izraisītu plašu starptautisku Ziemeļkorejas nosodījumu. Ziemeļkoreja jau ir veikusi trīs kodolizmēģinājumus Punggjeri poligonā 2006., 2009. un 2013.gadā.

Tā dēļ arī tiktu pastiprinātas starptautiskās sankcijas, kas tika noteiktas pret Ziemeļkoreju pēc tās iepriekš veiktajiem kodolieroču un ballistisko raķešu izmēģinājumiem.

Dienvidkorejas prezidentes administrācijas Zilais nams sasauca Nacionālās drošības padomes ārkārtas sanāksmi.

Ziemeļkorejas vadītājs Kims Džonguns decembrī apgalvoja, ka Phenjana jau ir izstrādājusi ūdeņraža bumbu, tomēr starptautiskie eksperti skeptiski reaģēja uz šo apgalvojumu.

Kims toreiz vienā no inspekcijas braucieniem pa bruņoto spēku daļām paziņoja, ka Ziemeļkoreja jau ir pārvērtusies par “varenu kodollielvalsti, kas ir spējīga lietot savu atombumbu un ūdeņraža bumbu, lai aizsargātu savu suverenitāti”.

ASV Zinātnes un starptautiskās drošības institūts septembrī paziņoja, ka Ziemeļkorejas galvenajā kodolobjektā Jongbjonā, kas pēc remonta atsācis pilnvērtīgu darbību, ir parādījušās jaunas “karstās kameras”, kuras var tikt izmantotas izotopu dalīšanai un tritija ražošanai, kas ir nepieciešams ieroča termonukleārajam komponentam.