Parīzē ierodas 72 pasaules valstu līderi, pieminot simtgadi kopš Pirmā pasaules kara beigām
Nedēļas nogalē Parīzē pulcēsies pasaules līderi, lai 100.gadadienā kopš pamiera noslēgšanas, kas pielika punktu Pirmajam pasaules karam, demonstrētu savu vienotību, taču piemiņas pasākumus aizēno mūsdienu problēmas.
Paredzēts, ka piemiņas pasākumos piedalīsies 98 valstu delegācijas, un gan to apmešanās vietas, gan objektus, kur plānoti piemiņas pasākumi, norobežos policija.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau sestdienas vakarā Orsē muzejā uz vakariņām sagaidīs 72 valstu un valdību vadītājus, kas ierodas uz nākamajā dienā Elizejas laukos paredzēto ceremoniju par godu pamiera parakstīšanai starp Vāciju un sabiedrotajiem, ar kuru 1918.gada 11.novembrī plkst.11.00 tika izbeigta karadarbība Rietumu frontē.
Ar šo ceremoniju vaiņagosies jau visu nedēļu visā pasaulē noritošie pasākumi, pieminot simtgadi kopš aizritējis karš, kurš prasīja aptuveni 18 miljonus dzīvību un kurā bija ierautas vairāk nekā 70 mūsdienu nācijas.
Makrons pēdējo nedēļu laikā ne reizi vien piesaucis šo karu, lai brīdinātu par pieaugošo nacionālismu, kas atkal sācis destabilizēt pasauli. Arī uzrunā, ar kuru viņš paredzējis uzstāties pēc svētdienas piemiņas ceremonijas, Elizejas pils saimnieks grasās "ikvienam atgādināt nepieciešamību aizstāvēt un stiprināt globālo multilaterālismu".
Starp līderiem, kas svētdien ieradīsies Parīzē ir arī ASV prezidents Donalds Tramps un viņa krievu kolēģis Vladimirs Putins, un mediji ziņo, ka Makrons nav piekritis abu iespējamām sarunām Francijas rīkoto pasākumu kuluāros, bažījoties, ka tās varētu aizēnot pie Triumfa arkas notiekošo.
Savukārt Tramps atteicies piedalīties namatēva svētdien rīkotajā starptautiskajā konferencē, kas veltīta starptautiskajām institūcijām un globālajai pārvaldībai, lai gan viņš dienu iepriekš piekritis personīgi tikties ar Makronu.
Tramps pieņēma lēmumu doties uz Parīzi, lai "atgādinātu, kādu svarīgu lomu Savienotās Valstis spēlējušas un spēlē miera un drošības uzturēšanā Eiropā," norādījis Baltais nams.
Parīzes Miera forumu, kuru franču amatpersonas jau nodēvējušas par "Davosu demokrātijai", svētdienas pēcpusdienā atklās Makrons, kurš pēc tam simboliski dos vārdu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam.
Šis forums iecerēts kā "prettrieciens" nacionālismam, kas pieņemas spēkā visā pasaulē, norādījis, pasākuma rīkotāju komitejas vadītājs Žistēns Vaīss.
"Foruma mērķis ir parādīt, ka starptautiskajā sistēmā ir daudz spēku - valstis, nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi, intelektuāļi, uzņēmumi -, kas uzskata, ka nepieciešama likumu pasaule, atvērta pasaule un multilaterāla pasaule," uzsvēris Vaīss.
Paredzēts, ka Eiropas valstu līderiem forumā pievienosies arī Putins un Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans.
Pirmdien un otrdien debates turpinās filantropi, uzņēmumu vadītāji un starptautisko organizāciju pārstāvji, lai meklētu risinājumus tādām globālām problēmām kā klimata izmaiņas un tīmekļa pārvaldīšana.
Piemiņas ceremonijas Parīzē noritēs pastiprinātu drošības pasākumu apstākļos.
Par kārtību Francijas galvaspilsētā sestdien un svētdien gādās gandrīz 10 000 policistu.
Cita starpā oficiālo piemiņas pasākumu laikā paredzēta arī protesta demonstrācija pret Trampu. Tajā varētu piedalīties vairāki tūkstoši cilvēku, un varasiestādes bažījas par iespējamajām nekārtībām.
