Līdz pēdējam palika postenī: viņš savu dzīvību ziedoja pasažieru labā

Indonēzieši un arī sociālo tīklu lietotāji visā pasaulē noliec galvu 21 gadu vecā Antoniusa Gunavanu Agunga priekšā. 28. septembrī viņš vadīja "Batik Air" lidmašīnas pacelšanos Palu lidostā brīdī, kad sākās spēcīga zemestrīce. Agungs atteicās pamest posteni, kamēr lidmašīna nav pacēlusies gaisā, kaut dispečeru tornis jau šūpojās un bruka.

Aizlidoja pēdējā brīdī

Aviolainera atraušanās no zemes sakrita ar īpaši spēcīgu pazemes grūdienu, pēc kā sāka brukt četrus stāvus augstā torņa jumts. Agunga kolēģi, kuri tobrīd nebija aizņemti ar gaisa satiksmes vadību, pameta torni, kamēr viņš uzturēja sakarus ar ekipāžu.

Dispečeram kā vienīgā izeja vairs atlika tikai logs, jo visi pārējie ceļi bija aizbrukuši. Viņš lēcienā salauza rokas, kājas un ribas un nomira helikopterā ceļā uz slimnīcu no daudzajiem ievainojumiem.

“Agungs bija uzticīgs savai profesijai līdz pašām beigām,” teikts Indonēzijas Galvenās civilās aviācijas pārvaldes paziņojumā. Gaisa satiksmes uzņēmuma Air Navigation Indonesia pārstāvis Johanness Siraits uzsver, ka dispečers visdrīzāk izglāba no bojāejas simtiem pasažieru. Godinot varoni, viņš pēc nāves paaugstināts par divām dienesta pakāpēm. “Labu lidojumu uz debesīm, Agung. Dusi mierā,” teikts kādā tvītā.

Tūkstošiem bojā gājušo

Sulavesi salu 28. septembrī satricināja divas zemestrīces, otrā no tām bija 7,4 magnitūdas stipra un izraisīja cunami. Pēc oficiāliem datiem, bojā gājuši 1763 cilvēki. Turklāt nav atrasti vairāk nekā 5000 cilvēku divos ciemos, kas daļēji aprakti zem izmirkušu un vēlāk atkal sacietējušu dubļu kārtas. Valdība apsver iespēju pasludināt Petobo un Balaroas ciemus par masu kapavietām.

3. oktobrī salas ziemeļos izvirda Soputana vulkāns, izmetot pelnus vairāk nekā 6000 metru augstumā. Bīstamā zona ap vulkāna virsotni gan ir neliela un neietver dzīvojamos rajonus.
Zemestrīcē pilnīgi vai daļēji nopostīts 60 000 ēku. ANO aplēses liecina, ka steidzama palīdzība nepieciešama vismaz 200 000 cilvēku.

Draud šaut uz laupītājiem

Indonēzijas karavīriem dots rīkojums atklāt uguni uz cilvēkiem, kurus pieķers laupot un zogot. Vietējais armijas pulkvedis Ida Deva Agungs Hadisaputra brīdina, ka iesākumā “mēs ātri raidīsim brīdinājuma šāvienu”, bet pēc tam – mērķī.
Viņš atzīst, ka varēja pieciest laupīšanu pirmajā un otrajā dienā, kad nebija pieejams benzīns un ūdens, “bet trešajā dienā viņi sāka laupīt tādas lietas kā elektroiekārtas”. Daudzos gadījumos policija neiejaucās, kad pēc zemestrīces iedzīvotāji izlaupīja veikalus, ņemot pirmās nepieciešamības preces. Vēlāk daži desmiti marodieru aizturēti, un katru transporta līdzekli ar pārtiku apsargā pieci bruņoti karavīri.