Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
LETA

Lietuvas Seimā izraisās strīds par sadarbībā ar VDK atzinušos personu vārdu publiskošanu 4

Pasaulē
14. jūnijā 23:14 2018. gada 14. jūnijā 23:14
LETA
Lietuvas Seimā ceturtdien izraisījies strīds par Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības deputātu iesniegto likumprojektu, kurā aicināts no nākamā gada 1.janvāra publiskot to cilvēku vārdus, kuri paši savulaik atzinušies sadarbībā ar padomju laika Valsts drošības komiteju.

Pašlaik šai informācijai likumā noteikts slepenības statuss uz 75 gadiem, bet iniciatīvas autori vēlas, lai tā tiktu atslepenota līdz ar to cilvēku vārdiem, kuri šo sadarbību noklusējuši.

Par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā savākti nepieciešamie 50 deputātu paraksti, tomēr pēc opozīcijā esošās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas pieprasījuma jautājums atlikts līdz nākamajai nedēļai.

Tēvzemiešu deputāti norādījuši, ka šādi grozījumi saskaņā ar Lietuvas Valsts drošības departamenta atzinumu būtu izdevīgi Kremlim. Viņi arī atgādinājuši, ka valsts apņēmusies šo cilvēku vārdus neizpaust un solījums būtu jāpilda.

Kā savukārt izteicies Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības frakcijas deputāts Zbigņevs Jedinskis, līdz ar šo datu publiskošanu "uz visiem laikiem tiktu aizvērta apkaunojošā VDK grāmata, lai ar to vairs nevarētu manipulēt un spekulēt, īpaši pirms vēlēšanām".

Seima Jauktās deputātu grupas pārstāvis Povils Urbšis paziņojis, ka grozījumu projekts vērsts pret cilvēkiem, kuri "uzdrīkstējās izrādīt nelojalitāti pret VDK un nostāties atjaunotās Lietuvas valsts pusē".

"Šobrīd Krievijas izlūkdienestiem, kuri gribētu izmantot bijušos aģentus, ir nemierīgi ap sirdi - kurš aģents ir atzinies, kurš nē. Viņi ir ieinteresēti šādās diskusijās," spriedis deputāts, vienlaikus pieļaujot, ka grozījumu iniciatoru nodoms nebūt nav bijis strādāt Kremļa interesēs.

Tikmēr Jedinskis paudis viedokli, ka tieši atzinušos aģentu vārdu neatslepenošana pakļauj viņus šantāžas iespējai. "Šie cilvēki potenciāli var kaitēt valstij, un neviens nevar garantēt, ka viņi līdz pat šim laikam nav kaimiņvalsts aģenti," viņš apgalvojis, pauzdams viedokli, ka daļa šo cilvēku ieņēmuši un joprojām ieņem augstus amatus valsts pārvaldes iestādēs un tiesu struktūrās.

Tādu pašu priekšlikumu Jedinskis bija iesniedzis arī pērn, bet Seims to nepieņema izskatīšanai.

Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) un militārais izlūkdienests martā publiskoja ziņojumu par apdraudējumiem nacionālajai drošībai, kurā brīdināja, ka "Krievijas izlūkdienesti, vervējot Lietuvas pilsoņus, joprojām izmanto Krievijas arhīvos esošo slepeno informāciju par bijušajiem VDK aģentiem Lietuvā".

"Krievijas izlūkdienesti meklē un cenšas kompromitēt bijušos PSRS dienestu slepenos līdzstrādniekus, kuri to nav deklarējuši un pašlaik strādā Lietuvas valsts institūcijās un kuriem pieejama Krievijas izlūkdienestus interesējoša informācija vai kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanu," bija norādīts dokumentā.

Kā atzina VSD vadītājs Darjus Jaunišķis, šantāžai šai gadījumā var tikt pakļauti gan cilvēki, kas atzinušies sadarbībā ar VDK, gan tie, kas šo saistību noklusējuši.

Neminot konkrētus faktus, viņš norādīja, ka departamentam ir zināms par šantāžu pret personām, kas savu sadarbību ar VDK slēpušas. Jautāts, kādēļ netiek publiskoti to personu vārdi, kuras šādā sadarbībā nav atzinušās, bet Lietuvas dienestiem ir zināmas, VSD vadītājs atbildējis, ka tie tiks publiskoti, bet atgādinājis, ka šie cilvēki joprojām var nākt un atzīties paši.

Pēc Jaunišķa teiktā, kontrolēt minētos apdraudējumus ir sarežģīti, jo nav zināms, kāda apjoma informācija par bijušajiem VDK līdzstrādniekiem vai aģentiem Lietuvā ir Krievijas rīcībā.

Jau 1991. un 1992.gadā Lietuvas iedzīvotājiem tika dota iespēja atzīties sadarbībā ar bijušās PSRS slepenajiem dienestiem toreizējās Augstākās Padomes komisijai, bet 2000.gadā stājās spēkā likums, kas ļāva atzīties, reģistrējoties Lustrācijas komisijā. Abos gadījumos tika apsolīts atzinušos personu vārdus neizpaust, savukārt to cilvēku vārdi, kas sadarbību slēpuši, var tikt nodoti atklātībai un viņiem draud arī noteikti profesionālās darbības ierobežojumi.

Noteiktajā termiņā Lietuvas Lustrācijas komisijai sadarbībā ar PSRS slepenajiem dienestiem brīvprātīgi atzinušies 1589 cilvēki. Balstoties uz pieejamajiem PSRS VDK dokumentālajiem materiāliem, lēsts, ka laikā no 1940. līdz 1991.gadam Lietuvā ar VDK slepeni sadarbojušies aptuveni 118 000 cilvēki.

Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs (LGGRTC) janvārī pabeidza vairāk nekā piecus gadus ilgu procesu - VDK aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datu publiskošanu.

Kā uzskata vēsturnieki, daļa VDK arhīvu dokumentu Lietuvā varēja tikt iznīcināta, bet prāva daļa - izvesta no valsts.

Citi šobrīd lasa

Valkāt Vorholu un Miro: māksla vairs nav pie sienas, bet cilvēkiem mugurā
Iznīcība, bailes un daži metri līdz bojāejai - Dženovas traģēdijas aculiecinieks stāsta, kā piemānīja nāvi 31
Bēgļi pārplūdina Spāniju: lūk, ar ko valsts šobrīd saskaras 60
Tēmas: Lietuva
Skatīt visus komentārus

Лайма Вайкуле назвала условия для выступления в Крыму‍ 4

Видео: Раймонд Паулс побывал в гостях у Пугачевой на вилле в Юрмале