Stāsts par ietekmīga krievu baņķiera nāvi no "Novičok", ar ko bija apsmērēta telefona klausule
Rakstot trilleri "Prāgas pastkartes", autori Maija Pohodņeva un Modris Pelsis jau pirms diviem gadiem pētījuši PSRS laiku un vēlāk Krievijas ķīmisko ieroču programmas. “Lai izdomātu trakas lielas – par tām jāzina pietiekami daudz,” teic Pohodņeva.
Zinātnieki un profesori nav eņģeļi, ja viņiem kārojas naudu vai ir bail. Ja atceramies, tad bija piecas ampulas... Tātad nāve vismaz 500 cilvēkiem, kurus, piemēram, atrastu mirušus it kā no hronisku slimību saasināšanās. Nu neizturēja sirds... Par laimi, četras ampulas, kas toreiz aizgāja tautās, ar Federālā drošības dienesta palīdzību atradās.
Rinks pratināšanā nenoliedza, ka vielas, ko atrada uz nogalinātā Kivelidi kabineta telefona klausules, hromatogramma sakrīt ar rezultātiem tai vielai, kas tika sintezēta par naudu, no programmas Foliants ķīmiskajiem ieročiem. Par vienu ampulu bijušais omonietis samaksājis zinātniekam 1500 vai 1800 ASV dolāru.
Precīzu summu profesors neatcerējās, taču vienmēr uzsvēris, ka uztvēris gan Arturu no Latvijas, gan krievu bandītus, no kuriem viens tagad dzīvojot Tallinā, kā uzņēmējus, bet visus darījumus – vienkārši kā biznesu.
Hucišvili aizstāvis profesoram tiesā pajautāja, vai taisnība, ka viņš jau reiz saukts pie atbildības 1999. gadā par to, ka pārdevis astoņas ampulas ar, iespējams, Novičok. Tiesnese jautājumu noraidīja, jo tas neesot pēc būtības, attiecoties uz citu lietu. Cik īsti ampulas pārdotas, kas to lai zina.
