Stāsts par ietekmīga krievu baņķiera nāvi no "Novičok", ar ko bija apsmērēta telefona klausule
Rakstot trilleri "Prāgas pastkartes", autori Maija Pohodņeva un Modris Pelsis jau pirms diviem gadiem pētījuši PSRS laiku un vēlāk Krievijas ķīmisko ieroču programmas. “Lai izdomātu trakas lielas – par tām jāzina pietiekami daudz,” teic Pohodņeva.
Abu upuru slimības vēsturē rakstīts, ka viņi miruši no nezināmas izcelsmes indes, kas vienlaikus saasinājusi jau esošās hroniskās slimības. Un tālāk sācies process “pa visu organismu”. Pirms nāves Izmailova paguva pateikt, ka ar viņu notiek tas pats, kas ar šefu. Proti, krampji, asinsrites traucējumi un, protams, visu hronisko slimību vienlaicīgs saasinājums...
Tieši tāpat nomira patologanatoms, pilnīgi vesels 40 gadus vecs cilvēks, kurš veica Kivelidi sekciju. Saprotot, kas notiek, otrs patologanatoms, kuram bija jānoskaidro Izmailovas nāves iemesls, kategoriski atteicās veikt sekciju. Tāpēc dokumentos tikai ierakstīts – visi gājuši bojā, saindējoties ar nezināmas izcelsmes vielu, kas, iespējams, ir slāpekli saturošs fosfora organiskais savienojums.
Slikti kļuva arī tiem varas pārstāvjiem, kuri veica izmeklēšanu. Vairāki, kuri piedalījās kratīšanā Kivelidi kabinetā, piedzīvoja līdzīgus simptomus kā mirušie, bet vieglākā formā. Ķīmiskais ierocis bija sācis zaudēt spēku. Kratīšanu pabeidza ķīmiskajam karam domātajos tērpos iepakoti vīri. Izmeklēšana un tiesa noritēja aiz slēgtām durvīm.
