Stāsts par ietekmīga krievu baņķiera nāvi no "Novičok", ar ko bija apsmērēta telefona klausule
Rakstot trilleri "Prāgas pastkartes", autori Maija Pohodņeva un Modris Pelsis jau pirms diviem gadiem pētījuši PSRS laiku un vēlāk Krievijas ķīmisko ieroču programmas. “Lai izdomātu trakas lielas – par tām jāzina pietiekami daudz,” teic Pohodņeva.
Folianta programmā bija vairāk nekā 100 kaujas vielu ar dažādu iedarbību. Pastāstījām tikai par vienu notikumu, kas 1995. gadā atnesa nāvi vismaz trim cilvēkiem. Šogad saistībā ar Skripaļu saindēšanu klajā nāca informācija, ka 1995. gadā upurus nogalināja ar Novičok grupas vielu, kurai bija koda numurs Foilant-232 jeb substance-33.
Tomēr ar nosaukumiem ir putra un pretunas. Pareizāk teikt, ka visas kaujas vielas no Novičok grupas sauktas pēc gadiem, kad tās sintezētas. Attiecīgi: B-1976, C-1976, D-1980...
Vai ļaunums tiek sodīts reālajā dzīvē? Gan jā, gan nē. 1978. gadā, strādājot ar vielu no Novičok klases, Maskavā laboratorijā saindējās ķīmiķis Andrejs Žeļezņikovs, kuru Vils Mirzajevs min kā savu draugu.
Laboratorijā saplīsa kāda caurule, Žeļezņikovs metās to labot. Visi labi zināja, ka ķīmiķi nevarēs glābt, jo vielas izstrādātas tā, lai tām nebūtu pretindes. Taču upuris nenomira uzreiz. Pēc pretindes injekcijas, ko veica turpat laboratorijā, Žeļezņikovs sajutās tik labi, ka ar pavadoni kopā pat spēja aiziet līdz savam dzīvoklim. Taču – šīm kaujas vielām drošas pretindes nav.
Vispirms zinātnieks 18 dienas atradās starp dzīvību un nāvi, tad viņu pārveda uz slepenu klīniku Ļeņingradā, kur ārstēja vēl trīs mēnešus. Attīstījās kāju paralīze, pilnīgs vārgums rokās, nespēja lasīt un koncentrēties, epilepsijas lēkmes un toksiskais hepatīts, kas noveda pie aknu cirozes.
Žeļezņikovs ieguva smagu invaliditāti, cieta no depresijas līdz pat savai nāvei, kas, veselības stāvoklim nepārtraukti pasliktinoties, pienāca piecus gadus vēlāk. Un visu šo laiku viņu pētīja kā vērtīgu materiālu, lai saprastu, kā Novičok sakropļo un nogalina.
