Aptaujas rāda, ka katalāņi vairs nemaz tik ļoti nealkst neatkarības
Katalonijā atbalsts reģiona neatkarībai no Spānijas janvārī noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējos četros gados, liecina piektdien publiskotie aptaujas rezultāti.
Katalonijas reģionālā parlamenta neveiksmīgā neatkarības pasludināšana pagājušā gada 27.oktobrī dziļi sašķēla katalāņus un izraisīja smagāko politisko krīzi Spānijā kopš valsts atgriešanās pie demokrātijas pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā.
Reģionālās valdības un Katalonijas Sabiedriskās domas izpētes centra veiktā aptauja liecina, ka janvārī reģiona neatkarību atbalstīja 40,8% aptaujāto, bet 50,3% aptaujāto bija noskaņoti pret atdalīšanos no Spānijas.
Aptauja tika veikta laika posmā no 10.janvāra līdz 30.janvārim, intervējot 1200 cilvēkus.
Līdzīgā aptaujā oktobrī Katalonijas krīzes kulminācijas brīdī reģiona neatkarību atbalstīja 48,7% respondentu, bet palikšanu Spānijas sastāvā vēlējās 43,6%.
Spānijas premjers Marjano Rahojs apturēja krīzi, atjaunojot tiešu pārvaldi Katalonijā, atlaižot reģionālo valdību un parlamentu un izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Taču centrālajai valdībai par sarūgtinājumu, šajās vēlēšanās uzvarēja separātistu partijas, un Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns reģiona premjerministra amatam atkārtoti izvirzīja bijušo Katalonijas valdības vadītāju Karlesu Pudždemonu, kurš ir aizbēdzis uz Beļģiju, glābjoties no aizturēšanas par dumpi, kūdīšanu un līdzekļu izšķērdēšanu.
