Nīderlandes parlaments armēņu slaktiņu atzīst par genocīdu

Par deklarāciju balsoja 142 no 150 deputātiem, bet pret - tikai trīs.

Rezolūciju ierosināja konservatīvā Kristīgā savienība, kas ierosināja arī otru rezolūciju, kura paredz Nīderlandes oficiālā pārstāvja nosūtīšanu uz Erevānu, lai tas piedalītos genocīda upuru ikgadējā piemiņas pasākumā.

Tikmēr Nīderlandes valdība paziņojusi, ka tā turpinās debatēt par "armēņu genocīda jautājumu".

Nīderlandes ārlietu ministre Sigrida Kāha apsolījusi, ka uz armēņu genocīda piemiņas ceremoniju Erevānā 24.aprīlī tiks nosūtīts oficiāls valdības pārstāvis, taču piebildusi, ka tas nenozīmējot armēņu slaktiņa atzīšanu par genocīdu arī no valdības puses.

Abas Nīderlandes parlamenta apstiprinātās rezolūcijas var vēl vairāk saspīlēt Nīderlandes attiecībās ar Turciju, kas jau tā ir nokaitētas pēc pagājušā gada Hāgas lēmuma liegt turku politiķiem izvērst Nīderlandes teritorijā aģitāciju pirms Turcijas konstitucionālā referenduma par prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

Kāha gan ceturtdien paziņoja, ka parlamenta lēmumam neesot nekāda sakara ar abu valstu attiecībām, un uzsvēra ka "šo jautājumu nevajadzētu politizēt".

Arī Kristīgās savienības pārstāvis norādīja, ka ceturtdien apstiprinātās rezolūcijas neesot jāuztver kā "pašreizējās Turcijas valdības nosodījums".

1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija prasa, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.

Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija, Vācija un Krievija.