No garām braucoša auto nošauts Ziemeļkosovas serbu politiskais līderis

Ivanoviča advokāts pavēstīja, ka Ivanovičs miris notikuma vietā. Mēģinājumi viņu atdzīvināt bijuši nesekmīgi.

"Es vēlētos, kaut tā nebūtu taisnība, bet ārsti plkst.9.30 pasludināja Oliveru par mirušu," ziņu aģentūrai AP apstiprināja Ivanoviča advokāts, piebilstot, ka ārstu mēģinājumi Ivanoviču atdzīvināt bijuši nesekmīgi.

Serbijas mediji ziņo, ka nezināmi uzbrucēji atklājuši uguni uz Ivanoviču pie viņa pārstāvētās Pilsoņu iniciatīvas partijas biroja.

Pēc atentāta uzbrucēji no notikuma vietas aizbēga automašīnā, kas vēlāk tika atrasta pamesta un sadedzināta.

64 gadus vecais Ivanovičs bija viens no vadošajiem serbu politiķiem Kosovas ziemeļos, kur dzīvo daudz serbu.

Pēc 1998.-1999.gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji. Ivanovičs pēc kara kļuva par vienu no galvenajiem sarunvedējiem Kosovas attiecībās ar NATO, ANO un vēlāk arī ES. Tika uzskatīts, ka viņš atbalsta dialogu ar Kosovas albāņu kopienu.

Tomēr vienlaikus Ivanovičs piedalījās arī Kosovas serbu aizsardzības grupējuma izveidošanā Mitrovicā. Grupējums tagad ir izformēts, bet tiek uzskatīts, ka tā biedri pilsētā izvērsa vardarbību pret albāņiem.

Kosovas tiesa notiesāja Ivanoviču par kara noziegumiem, bet spriedums tika atcelts, un lietu bija plānots iztiesāt vēlreiz.

Neskatoties uz visu, Ivanovičs tiek uzskatīts par mērenu serbu politiķi.

Jūlijā Ivanovičs jau piedzīvoja vienu uzbrukumu. Toreiz tika aizdedzināta viņa automašīna.

Viņa slepkavība jau izjaukusi otrdien paredzētās Serbijas un Kosovas sarunas, kuras tiek organizētas ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību.

Tikko uzzinājusi par atentātu, serbu delegācija Briseli pameta.

Tikmēr Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs Belgradā sasaucis drošības padomes sēdi, un vēlāk otrdien nāks klajā ar uzrunu sabiedrībai.

Ivanoviča slepkavību nosodījusi arī Priština, norādot, ka tā apdraud "likuma varu un centienus iedibināt likuma varu visā Kosovas teritorijā".

Kosovā, kas 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, dzīvo aptuveni 120 000 etnisko serbu, bet vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.

Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 100 valstis, tostarp ASV un lielākā daļa ES dalībvalstu, bet Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.