Mandātu nolicis par seksuālu uzmākšanos aizdomās turētais Lietuvas Seima deputāts Pūks
Par seksuālu uzmākšanos aizdomās turētais Lietuvas Seima deputāts Ķēstutis Pūks piektdien nolēma pats nolikt deputāta mandātu, kad parlaments sāka izskatīt jautājumu par mandāta atņemšanu.
"Redzot, kāda situācija izveidojusies un kāda ažiotāža sacelta, gribu iesniegt atkāpšanās rakstu Seima spīkeram Viktoram Pranckietim," no parlamenta tribīnes paziņojis deputāts, piebilstot, ka atkāpšanās rakstu iesniegs arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).
Seims viņa atkāpšanos pieņēmis, par to nobalsojot visiem 105 klātesošajiem deputātiem. Līdz ar to parlaments izbeidzis pret Pūku uzsākto impīčmenta procedūru.
Paredzams, ka galīgais lēmums šai jautājumā tiks pieņemts CVK sēdē 22.janvārī.
Piektdienas sēdē Pūks lūdza atlikt jautājumu par viņa mandāta anulēšanu, paziņodams, ka viņa advokāte nevar piedalīties sēdē, jo devusies uz Argentīnu, taču parlaments atzina, ka sēdes laiks bijis zināms jau decembrī, tādēļ advokātes prombūtne nav uzskatāma par pietiekamu iemeslu jautājuma atlikšanai.
Deputāti iestājās par tūlītēju jautājuma izskatīšanu un aicināja Seimu vērsties advokātu kolēģijā, lūdzot izvērtēt Pūka advokātes rīcību. Tika izteikts arī pamudinājums Pūkam pašam ar godu atkāpties.
Balsot par Pūka deputāta mandāta anulēšanu Seims nolēma pēc tam, kad Lietuvas Konstitucionālā tiesa decembrī atzina, ka viņš rupji pārkāpis valsts pamatlikumu un lauzis deputāta zvērestu, iespējams, seksuāli uzmācoties savai palīdzei un citām sievietēm, kas pieteikušās šim darbam.
Pūks savu vainu noliedza, taču, kā norādīja Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims, deputāta paskaidrojumi tiesai nav likušies pārliecinoši. Savā atzinumā tiesa balstījās uz septiņu liecinieku liecībām un citiem pierādījumiem.
Lai anulētu deputāta mandātu, par to būtu jānobalso vismaz 85 parlamenta locekļiem.
Pirmstiesas izmeklēšana Pūka lietā tika sākta martā, pamatojoties uz vienas sievietes iesniegumu. Prokuratūra arī paziņojusi, ka Pūks parlamentā savās darba telpās seifā glabājis ieroci, kura drošība nebija garantēta.
Seims jau maijā lūdza Konstitucionālo tiesu izvērtēt Pūka rīcību, taču šis process ievilkās deputāta ilgstošās slimības dēļ. Jūnija nogalē Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis lūdza parlamentu ļaut saukt Pūku pie kriminālatbildības.
5.decembrī Seims nolēma anulēt Pūka tiesisko imunitāti, paverot iespēju tiesībsargājošajām iestādēm saukt viņu pie atbildības par seksuālu uzmākšanos un ieroča glabāšanas noteikumu pārkāpumu.
Īpaša Seima komisija atzinusi, ka Pūks ar savu neētisko rīcību diskreditējis valsts un parlamenta autoritāti, jo kontaktos ar savu palīdzi un sievietēm, kas pieteikušās šim darbam, viņš vārdiski vai ar neverbālu ķermeņa valodu aizskāris viņu cieņu un diskriminējis viņas viņu sociālā stāvokļa dēļ.
65 gadus vecais Pūks, kas Seimā bija ievēlēts no opozīcijas partijas "Kārtība un taisnīgums" saraksta, saistībā ar skandālu izstājās no šīs partijas frakcijas.
Kopš 1990.gada, kad Lietuva atguva neatkarību, valstī notikuši trīs impīčmenta balsojumi. Impīčmenta ceļā no amata tika atcelts prezidents Rolands Pakss, bet par parlamenta sēžu neapmeklēšanu Seims anulēja mandātus diviem deputātiem - Linam Karaļum un Neringai Venckienei.
