Spānija atlaiž Katalonijas valdību, bloķējot tās neatkarības centienus

Rahojs uzsvēra, ka Madridei nav citas izvēles, jo separātiski noskaņotā Katalonijas reģionālā valdība rīkojusies "vienpusēji, pretēji likumam un centusies izraisīt konfrontāciju", par spīti Spānijas tiesas aizliegumam, sarīkojot neatkarības referendumu.

"Pasaulē nav valsts, kas būtu gatava pieļaut šāda veida situāciju savās robežās," norādīja Spānijas premjers. "Es vēlos vēlēšanas izsludināt, cik drīz vien iespējams pēc tam, kad būs atjaunota normalitāte."

Viņš pavēstīja, ka valdība lūgs Senātam pilnvaras atlaist Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, lai sešu mēnešu laikā sarīkotu pirmstermiņa vēlēšanas.

Premjers norādīja, ka šāds bezprecedenta solis tiks sperts "kārtības atjaunošanai" Katalonijā, piebilstot, ka atlaisto reģionālās valdības locekļu pienākumus piedāvās uzņemties centrālās valdības ministriem.

Spānijas valdības lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstitūcijas 155.pantu, kas ļauj centrālajai valdībai apturēt kāda reģiona autonomiju, ja viena no valsts 17 reģionu valdībām pārkāpj Spānijas likumus.

Tomēr šī 1978.gada konstitūcijas norma vēl ne reizi nav piemērota kopš demokrātijas atjaunošanas Spānijā pēc ģenerāla Fransisko Franko diktatūras, un sagaidāms, ka Madrides lēmums izsauks ne tikai separātistu, bet arī mēreni noskaņoto katalāņu sašutumu.

Valdības lēmums vēl jāapstiprina Senātam, kura sēde paredzēta 27.oktobrī.

Rahoja pārstāvētajai konservatīvajai Tautas partijai (PP) parlamenta augšpalātā ir vairākums, taču atbalstu Katalonijas autonomijas apturēšanai un pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu izsludināšanai izteicis arī vairums opozīcijas partiju, tostarp sociālisti un liberālā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi").

Tāpēc sagaidāms, ka Senāts apmierinās valdības ārkārtas pilnvaru pieprasījumu.

Tomēr galēji kreisās partijas "Podemos" ("Mēs varam") sekretārs Pablo Ečeniks paziņojis, ka kreisie ekstrēmisti mēģinās gāzt Rahoja konservatīvo valdību.

Tikmēr Katalonijas reģionālās valdības pārstāvis pavēstījis, ka, reaģējot uz Spānijas valdības lēmumu par autonomijas apturēšanu, katalāņu premjerministrs Karless Pudždemons plkst.21.00 (plkst.22.00 pēc Latvijas laika) nāks klajā ar paziņojumu.

Iepriekš Pudždemons brīdinājis, ka gadījumā, ja Madride mēģinās apturēt autonomiju, Katalonija vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem.

Katalāņu separātistu organizācijas pēc Rahoja paziņojuma jau nākušas klajā ar prasību Pudždemonam nekavējoties pasludināt neatkarību.

Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu datiem 90% balsojušo referendumā atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.

Tajā pašā laikā tautas nobalsošanā, kuru Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par antikonstitucionālu, piedalījās vienīgi 42% no 5,3 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.

Jau iepriekš neatkarības atbalstītāji bija paredzējuši kārtējās protesta akcijas Barselonā, protestējot pret divu separātistu līderu apcietināšanu. Sagaidāms, ka paziņojums par autonomijas apturēšanu mudinās ielās iziet vēl lielākam skaitam katalāņu.

Jau pirmā reakcija uz Rahoja paziņojumu Barselonas ielās bija katlu un pannu šķindināšana un automašīnu signāltauru troksnis.

Spānijas valdības lēmums, pieņemts, pamatojoties uz konstitūcijas 155.pantu, kas ļauj centrālajai valdībai apturēt kāda reģiona autonomiju, ja viena no valsts 17 reģionu valdībām pārkāpj Spānijas likumus.

Valdības lēmums vēl jāapstiprina Senātam, kura sēde paredzēta 27.oktobrī.

Atbalstu Katalonijas autonomijas apturēšanai un pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu izsludināšanai izteikusi arī opozīcija.