No teroristu gūsta atbrīvotā ģimene domāja, ka brīvībā būs laimīgi, bet tā nenotika

"Mēs esam diezgan sagrauti, un mēs to negaidījām," svētdien medijiem atklāja Boils, kurš uzņēmies šo lomu - komunicēt ar žurnālistiem, kuri pēc ģimenes ierašanās Kanādā uzmana katru viņu soli. 

Boils ar sievu Ketlīnu Koulmenu gūstā nonāca 2012. gadā, kur pasaulē nāca vairāki viņu bērni, no kuriem izdzīvojuši ir trīs. Abus nolaupīja Afganistānā, kad viņi teroristu kontrolē nonākušam ciemam vēlējās nogādāt pirmās palīdzības paciņas. Atminoties dienu, kad Pakistānas militāristi viņus atbrīvoja, Boils stāsta, ka starp nolaupītājiem un glābējiem izcēlās apšaude. 

"Tā bija pirmā reize, kad viņš [vidējais bērns] redzēja sauli. Viņš nezināja, ka tāda vispār eksistē," sacīja Boils, atklājot, ka visus šos piecus gadus abi ar sievu mēģināja sev iegalvot: "Viss būs labi, jo drīz mēs būsim ārā. Tiklīdz mēs atgriezīsimies pie ģimenēm, beidzot būsim laimīgi."

"Lielais pārsteigums, ko mēs negaidījām, ir tas, ka tā nenotika, jo mēs abi esam visai sagrauti. Ne mūsu pašu traumas dēļ, bet gan tāpēc, ka neaptvērām, cik ļoti tas sagrāva mūsu ģimenes," norāda Boils. 

Kad ģimene piektdien ieradās Kanādā, Boils aprunājās ar reportieriem un atklāja, ka šajā laikā nolaupītāji gan izvaroja viņa sievu un izdarīja tā, lai mirtu viņa jaundzimusī meita. Avoti stāsta, ka tādā veidā Boils deva mājienu par vismaz vienu piespiedu abortu. 

Sagrābēji esot izrīkojušies ļauni pret saviem ķīlniekiem, jo Boils vairākkārt atteicies pieņemt viņu piedāvājumu. Kas tas ir par piedāvājumu, viņš nepaskaidroja. No gūsta atbrīvotais kanādietis gan norādīja, ka par daļu savas pieredzes viņš vēl nav gatavs runāt. "Mēs patiesi vēlētos lūgt apkārtējo cieņu pret mūsu sērām šobrīd, kā arī būt pacietīgiem un iejūtīgiem," viņš sacīja. 

Boils iepriekš, vaicāts, kāpēc vispār ar sievu grūtnieci devās tādā bīstamā ceļojumā, norādīja, ka viņi abi devās palīdzēt cilvēkiem, kuri ir atstāti pavisam novārtā, un dzīvo dziļi "Taliban" kontrolētajās teritorijās. Pie šiem cilvēkiem netiek nedz nevalstiskās organizācijas, nedz valdība, nedz cita veida palīdzība. Boils apzinājies, ka tas ir bīstams ceļojums, taču nolēma tomēr doties. 

Kanādietis sacīja, ka dažus cilvēkus no jelkādas darbības aptur fakts, ka kaut kas ir bīstams, taču viņš tā nedzīvo. Abi ar sievu vēlējušies būt noderīgi, atbalstīt un palīdzēt cilvēkiem, kuri ļoti cieš. "Mēs lūdzāmies par to. Un mēs nolēmām, ka riskēt ir vērts," par savu lēmumu doties uz teroristu kontrolētajām teritorijām sacīja Boils.