Drauds visai Baltijai. Krievija Kaļiņingradas apgabalā plāno izvietot "Iskander" raķetes

"Jāatzīst, ka tas ir nopietns ierocis. Ja tiktu nolemts to dislocēt Krievijas Federācijas teritorijā, Kaļiņingradas apgabalā, - un to darīt mums ir visas tiesības, tā būtu nopietna atbilde uz ASV un NATO darbībām Eiropā," izteicies vēstnieks.

"Pēc militāro ekspertu datiem, "Iskander" darbības rādiuss var sasniegt 500 kilometrus, un tas nozīmē, ka to sasniedzamības zona ietvertu lielu daļu Polijas un visu Baltijas valstu teritoriju," viņš paziņojis, piebilzdams, ka "ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu pievirzīšana Krievijas robežām mudina Krieviju spert atbildes soļus".

"Šajā sakarā tiek veikti un vēl izstrādāti dažādi pretpasākumi. Cita starpā pieņemts lēmums izvērst pie Krievijas rietumu robežām trīs divīzijas, vienu no tām tanku divīziju," piebildis Udaļcovs.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot vēstnieka izteikumus, paziņojis, ka Krievijas plānus dislocēt Kaļiņingradas apgabalā raķetes "Iskander" nekādā ziņā nevar uzskatīt par Maskavas atbildes reakciju uz NATO darbībām Eiropā. Viņš paudis pārliecību, ka Krievija šo raķešu izvietošanai gatavojusies jau sen.

"Pirmkārt, tam nav nekā kopīga ar atbildes soļiem, jo pretraķešu vairogs nebūt nav domāts tam un tas ne vienreiz vien argumentēti izskaidrots, bet Krievijai vienkārši nav jutusi nepieciešamību meklēt iemeslus, lai savilktu bruņojumu un dislocētu šāda veida jaudas. Tie lēmumi vienkārši pieņemti jau pirms laba laika, pat pirms pāris gadiem, un tas ir tikai iegansts, kas nereti tiek lietots propagandas mērķiem, iespējams, lai attaisnotu kādas no savām darbībām," ziņu aģentūrai BNS sacījis Linkevičs.

"Nemaz nešaubos, ka viņi gatavojas to darīt un gatavojas tam ne jau kopš vakardienas vai pagājušās nedēļas," viņš piebildis.

Vienlaikus ministrs uzsvēris, ka Lietuvai un pārējām Baltijas valstīm, "neraugoties uz propagandas troksni", atbildīgi jāpilda sava apņemšanās - "ne tādēļ, lai vairotu spriedzi un kādam draudētu, bet lai garantētu savu drošību un neradītu šaubas, ka tas tiek vērtēts nopietni".

Pēc Linkeviča teiktā, Krievijas lielā militāro darbību intensitāte ap Baltijas valstu teritoriju, militāro mācību mērogi un karavīru skaits nav pat samērojams ar to, kas notiek robežu šajā pusē, pat tad, ja pieskaita plānoto papildu atbalstu - bataljona apmēra vienību izvietošanu katrā Baltijas valstī, kas "nekādā veidā nemaina stratēģisko līdzsvaru, lai būtu nepieciešami kaut kādi atbildes soļi".

Kā, runājot par vēstnieka izteikumiem, norādījis Lietuvas ārlietu ministrs, līdzīgu vēstījumu Somijai nupat paudis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, paziņodams, ka gadījumā, ja Somija iestātos NATO, Krievija pievirzītu savus spēkus Somijas robežai. Pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti Putins preses konferencē paziņoja, ka Krievija savus spēkus atvilkusi 1500 kilometrus no Somijas robežas, bet lika saprast, ka tie atgrieztos, ja Somija kļūtu par NATO dalībvalsti.

"Mums no daudziem avotiem lieliski zināms, ka šie spēki vismaz dažas reizes pārsniedz tos spēkus, kuri ir mūsu reģionā. Tie tur jau šobrīd ir un nekur nav atvilkti. Var jau būt, ka kādam tas skan ticami, bet patiesībā tie ir tīrie propagandas gājieni savu darbību attaisnošanai," sacījis Linkevičs.

Par iespējām izvietot savus bumbvedējus un raķetes "Iskander" Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā Krievija paziņoja jau 2008.gadā, saistot to ar ASV plāniem izvietot Čehijā un Polijā pretraķešu aizsardzības sistēmas elementus.