Ziņojums: Zviedrijas iestāšanās NATO atturētu Krieviju no agresijas Baltijas reģionā

Ziņojumā, kas pirms tā publicēšanas nonācis aģentūras TT rīcībā, tā autori nav ieņēmuši kādu nostāju sen debatētajā jautājumā par tradicionāli neitrālās Zviedrijas iespējamo iestāšanos NATO, taču tajā izvērtēti iespējamās dalības plusi un mīnusi.

Kreisi centriskā valdība 2015.gada vasarā uzdeva diplomātam Kristeram Bringeusam izvērtēt Zviedrijas militāro sadarbību ar dažādām valstīm, un viņš secinājis, ka iestāšanās NATO gaisinātu neskaidrību par to, kā Zviedrija rīkotos konflikta gadījumā Baltijas reģionā.

Tādējādi konflikta atturēšanas iespējas visādā ziņā pieaugtu, uzsvērts ziņojumā. Taču ziņojuma autori piebilst, ka noteikt, cik lielā mērā šīs iespējas tiks kāpinātas, ir grūti un ciešāka militārā sadarbība ar NATO neesošo Somiju arī vairotu atturēšanas iespējas.

Lai gan saskaņā ar jūlijā veikto aptauju vairums zviedru joprojām iebilst pret iestāšanos NATO, atbalsts dalībai aliansē pēdējo gadu laikā ir pieaudzis līdz ar pieaugošo Krievijas agresivitāti.

TT vēsta, ka ziņojumā faktiski noraidīta iespēja, ka Krievija varētu uzbrukt pašai Zviedrijai, taču kā visiespējamākais scenārijs minēta Zviedrijas ievilkšana konfliktā pēc Krievijas uzbrukuma Baltijas valstīm. Tomēr arī šāda iespēja, pēc ziņojuma autoru domām, ir maz ticama.

Tiek lēsts, ka Krievija Baltijas valstis var ieņemt dažu dienu laikā, taču šādā gadījumā Maskava varētu vēlēties izvietot Zviedrijas teritorijā, piemēram, Gotlandē savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai apturētu NATO aviācijas lidojumus pār Baltijas jūru.

Bringeuss norāda, ka Zviedrijai šādā gadījumā būs nepieciešama palīdzība no ārienes, taču ASV palīgspēkiem, lai ierastos, būtu vajadzīgas vismaz trīs nedēļas.

Tomēr ziņojumā norādīts, ka dalība NATO nenovērstu šīs problēmas, jo "NATO dalībvalstīm pirmā aizsardzības līnija ir nacionālie resursi".

Ziņojumā teikts, ka gadījumā, ja Zviedrija vēlētos iestāties NATO, tā, visticamāk, tiktu uzņemta un iestāšanās procedūra aizņemtu 12 līdz 15 mēnešus.

Taču tas novestu pie tāda mēroga politiskas krīzes attiecībās ar Krieviju, "kuru grūti novērtēt". Ziņojuma autori gan uzskata, ka tā, visticamāk, aprobežotos ar politisku retoriku un militāriem draudiem.