Līgo svētku tradīcijas pasaulē. Pārsteidzoši un eksotiski!
Vasaras saulgriežus plaši atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ekvadora šai laikā vīrieši tērpjas sieviešu kleitās, Vjetnamā no cilvēka organisma dzen ārā ļaunos tārpus, bet tatāri līksmo lielajā Sabantujā.
Kasjauns.lv ielūkojās, ka vasaras saulgriežus atzīmē zemēs, kuras no Latvijas šķir trejdeviņas jūras.
Svētā Bautista svētki Ekvadorā
Ja 24. jūnijā Ekvadorā sastopat simtiem vīriešu, kuri tērpušies sieviešu brunčos ar lakatiņiem galvā, nepriecājaties par agru – jūs neesat nokļuvusi transvestītu festivālā! Tur Otavalo pilsētā svin savā ziņā unikālus vasaras saulgriežu svētkus, kuros, vīrieši, ietērpušies sieviešu drānās godina Māti Zemi – Pačamamu. Vīrieši šādā ietērpā dejojot, iet no vienas mājas uz otru. Kad šis rituāls ir paveikts, vīrieši kleitās viens otru sāk apmētāt ar sīkiem akmentiņiem.
Tārpu izdzīšana Vjetnamā
Vjetnamiešu tautas ticējumi vēsta, ka cilvēka ķermenī slēpjas ļauni tārpi, kuri rada dažādas slimības un nelabu dūšu. Tos varot iznīdēt vienreiz gadā – 24. jūnijā – Tet Doan Ngo dienā. Tajā esot jāēd vārīt rīsi ar augļiem, un tad jau visi slimību tārpi būšot nomērdēti. Lai efekts būtu lielāks, mājās pie sienas jāizkarina vērmeļu buntītes, jo tieši ar šīm zālītēm dziednieki iesaka ārstēt saaukstēšanās slimību un noņemt dažādas sāpes.
Tatāru lielais sabantujs
Vasaras saulgrieži ir arī lielā sabantuja laiks. Daudzi ir dzirdējuši vārdu sabantujs, bet ne visi zina, ka tam ir tieša saistība ar saulgriežiem. Sabantuja nosaukums cēlies no tjurku valodu saimes vārdiem: saban (akls)un tuj (svētki, kāzas). Sabantuju Ziemeļkaukāza tautas svin ap vasaras saulgriežu laiku, atzīmējot lauka darbu noslēgumu. Sabantuja svinību pirmsākumi meklējami tālā senatnē, kad cilvēki pielūdza auglības garus, no viņiem izlūdzoties labu ražu.
Inki pielūdz Sauli
24. jūnijā Peru ir lieli svētki, jo šīs valsts pamatiedzīvotājiem inkiem ir gada lielākie svētki – Inti Raimi, kuru laikā tiek pielūgta Saule. Vasaras saulgrieži inkiem ir jauna gada sākums, kas iezīmēsies ar jaunās ražas novākšanu. Lai raža būtu bagātīga, jāpielūdz dievi un tam arī veltīti Inti Raimi svētki.
Šie senie inku svētki kādu laiku bija piemirsti, bet nu atkal tie kļūst ļoti populāri un Peru pilsētā, inku galvaspilsētā Kusko ikgadu sabrauc tūkstošiem tūristu no visas pasaules. Saules pielūgšanas teatralizētā rituālā piedalās simtiem aktieru – gan profesionālie, gan pašdarbnieki.
Peru indiāņi pielūdz Sauli
Ķelti Līgo sauc par Litu
Senie ķelti arī svin Līgo svētkus, tikai viņi tos sauc par Litu. Litā esot jāsvin gada pati garākā diena un šajā dienā īpaša vieta ir rituālajam ugunim – ugunskuram, lāpām, svecēm un tamlīdzīgām uguns spēlēm. Litas svinētājiem ir arī visnotaļ baiss ticējums – viņi pārliecināti, ka gada īsākajā naktī īpašs spēks piemīt nelabajiem spēkiem un pekles iemītniekiem. Tādēļ arī esot jākur uguns, lai visus mošķus aizbaidītu.
Obligāts rituāls Litā esot rotāties ar pļavas zālēm un puķēm, ziediem, koku zariem. Īpašs maģisks spēks piemītot papardei. Ķelti uzskata, ka Litas naktī uzplaukst papardes zieds. Īpaši drosminieki naktī ejot meklēt papardes ziedu, jo to var atļauties tikai braši ļaudis, jo Litas naktī nelabie spēki taču neguļ. Tie veiksminieki, kuri atrod papardes ziedu, iegūst spēju kļūt neredzamiem un novērot feju spēles un dejas.
Ja mums Līgo rituālos neatņemama sastāvdaļa ir ozollapu vainags, tad ķelti godā bērzu.
Pērkondieva Peruna dzimšanas diena
Senie slāvi vasaras saulgriežos atzīmē dieva Peruna dzimšanas dienu. Slāvu dieviete Lada Perunu dzemdēja pēc tam, kad bija apēdusi līdaku, kurā bija iemiesojies jaunās dievības auglis. Kad Peruns nāca pasaulē, izcēlās liels negaiss, zeme šūpojās un kalni gāzās.
Peruns seno slāvu izpratnē kļuva par dievu panteona galveno personu un viņš pēc mūsu – latviešu izpratnes – ir tas pats Pērkontēvs, kas atbild par pērkoniem un negaisiem. Perons bija bruņots ar cirvi un loku un ik palaikam Zemes virzienā raidīja savas bultas – zibeņus. Atkarībā no bultas jeb zibeņa krāsas varēja spriest par Peruna noskaņojumu. Zilie zibeņi ir nāves bultas, kas nes iznīcību, bet zeltītiem zibeņiem piemīt maģiskas spējas veicināt zemes auglību.
Ļaunās čūskas Skipera diena
Tomēr Peruna dzimšanas diena nebija laimes apmirdzēta. Senslāvi uzskata, ka dienu pēc viņa dzimšanas – 22. jūnijā Krievzemi iekaroja ļaunā čūska – Skipers, kurš Perunu ieslēdza pagrabā, bet viņa māsu Navu aiznesa nezināmā virzienā.
Lai arī Perunu vēlāk izdevās atbrīvot, 22. jūnijs slāviem nav no tām laimīgākajām dienām. Tiek uzskatīts, ka šai dienā Krievzemi piemeklē lielas nelaimes un cilvēkiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Vēsture arī pierāda, ka tas tik tiešām tā ir – 1941. gada 22. jūnijā hitleriskā Vācija uzbruka PSRS, bet 1812. gadā pāris dienas pirms Skipera dienas – 19. jūnijā Napoleons devās savā lielajā karagājienā pret Krievijas impēriju.
Tā kā 22. jūnijā Latvijai gandrīz jāslēdz robeža ar mūsu kaimiņvalstīm, jo slāvi ir svēti pārliecināti, ka 22. jūnijā pa Krievzemes plašumiem klīst spoki, kas pareģo nāvi un bēdas, bet uz laukiem parādās simtiem grauzēju – peles un apkārt klīst vilki.
Kanādas aborigēnu svētki
Bez Baltijas valstīm Jāņi oficiāla brīvdiena vēl ir tikai Kanādā – Kvebekas provincē, jo vasaras saulgrieži ir vieni no lielākajiem Amerikas pirmiedzīvotāju – indiāņu svētkiem un tos svin arī no vecās pasaules iebraukušie franciski runājošie eiropieši. Par Kvebekas debesu aizbildni tiek uzskatīts Jānis Kristītājs, tādēļ arī kristītie kanādieši nolēma savu nacionālo dienu svinēt 24. jūnijā, kad visas pasaules kristieši svin Jāņa Kristītāja dienu.
Viena no plašāk zināmajām svētku tradīcijām Kvebekā ir milzu ugunskuru aizdegšana 24. jūnija vakarā.
Savukārt pāris dienas pirms lielā ugunskura – 21. jūnijā Kanādā svin Kanādas pamatiedzīvotāju dienu (National Aboriginal Day). To par īpašu atzīmējamu dienu Kanādas ģenerālgubernators noteica pavisam nesen - tikai 1996. gadā. 21. jūnijs par indiāņu dienu nav izvēlēts nejauši, jo vasaras saulgrieži jau izsenis ir indiāņu nacionālie svētki.
Kanādā svin Nacionālo pirmiedzīvotāju dienu
Dienvidu Vēju sākums
Ķīnā 22. jūnijā atzīmē Dienvidu Vēju sezonas sākumu. Tiek uzskatīts, ka cilvēki, kuri ir dzimuši Dienvidu Vēju laikā ir drosmīgi, vīrišķīgi un romantiski. Ja pazīstat kādu ķīnieti, kas dzimis ap Jāņiem, tad jums tik tiešām ir paveicies! Dienvidvējš veicina atpūtu, veselīgu uzturu, spēku uzkrāšanos, seksuālu uzbudinātību un emociju izlādi.
Svētais Hauvarta brīnumūdens
Zoroastrisma piekritēji vasaras saulgriežu laikā svin Haurvatatu jeb Haurvata dziedniecības svētkus. Zoroastrieši ir pārliecināti, ka šajā laikā ūdens iegūst burvju spēku, kas spēj cilvēku ārstēt gan fiziski, gan garīgi. Tādēļ īpašā lielā Hauvarta kausā jāiepilda ūdens no dabiskas ūdenskrātuves (avota, upes, ezera) un no tā jāpadzeras. Visiem kopīgi izmalkojot Hauvarta kausu, cilvēki var atbrīvoties ne tikai no garīgām un fiziskām kaitēm, bet arī iegūt harmoniju, panākt mieru un saskaņu ar saviem ienaidniekiem, attīrīt dvēseli un panākt vēl daudz labu lietu.
No Hauvarta kausa attīrīšanas rituāla laikā var dzert arī sulu vai pienu, virsū uzēdot jaunās ražas augļus, ogas un dārzeņus. Hauvartatu svin līdz Saules lēktam un svinību norises vietā esot jāiekur četri ugunskuri.
Lielā Tukšuma svētki
Zoroastrieši vasaras saulgriežos iemanījušies atzīmēt vēl vienus svētkus – vakuuma, tukšuma jeb nekā – Vaiju svētkus. 22. jūnijā tiek godināts tukšums jeb vakuums, kas mūsu pasaules telpu atdala no uzbrucējiem un ienaidniekiem. Vaiju ir Lielais, Labais Nekā.
Vaiju patiesībā nav kaut kur Nekurienes malā. Pēc Zaratustras pielūdzēju pārliecības šajā tukšumā glabājas milzīgs potenciāls, kuru cilvēce kaut kad sāks izmantot. Vaiju ir stihisku garu svētki, kuri jāsvin ar dančiem un dziesmām, lielā jautrībā. Mūsu izpratnē Vaiju varētu nodēvēt par Visumu jeb paradīzi, varbūt arī par Visuma Melno caurumu jeb matēriju uz kuru pārvietosimies pēc šīs pasaules dzīves.
Kontinenta svētki Antarktīdā
Vasaras saulgrieži ir arī vesela kontinenta svētki. Tomēr, lai tos atzītu par globāliem svētkiem, tiem, pēc visa spriežot, ir jābūt ziemas saulgriežiem. Pasaules enciklopēdijās ierakstīts, ka ziemas saulgrieži jeb ziemas vidus ir Antarktīdas nacionālie svētki. Kamēr mēs svinam vasaras plaukumu, zemeslodes otrā pusē priecājas par ziemas spelgoni.
Kultūras festivālu laiks
Pati garākā diena ir uzrunājusi arī mūsdienu kultūras cilvēkus un viņi vasaras saulgriežus uzskatīja par gana nozīmīgu dienu, lai ar to saistītu dažādu kultūras festivālu norisi. 1982. gadā Francijas kultūras ministrs Žaks Langro nosprieda, ka 21. jūnijā par godu gada garākajai dienai ir jārīko Mūzikas diena.
Šajā dienā mūzikas skaņas priecē visu Franciju – koncerti tiek rīkoti, kur tik vien iespējams – gan lielās koncertzālēs, gan mazos veikaliņos. Lai piedalītos kādā saulgriežu dienas koncertā, Francijā 21. jūnijā ierodas daudzi izcili pasaules mēroga mūziķi. Klusumu vasaras saulgriežos Francijā neatrast, bet skaņas, kuras šai dienā tur jāklausās, patiešām ir izcilas.
Savukārt Sanktpēterburgā 21. jūnijā sākas slavenais Balto nakšu festivāls
Elmārs Barkāns/Foto: Shutterstock, AFP/LETA
