Drupas, putekļi un tukšas ielas; skats no augšas uz sabombardēto Alepo pilsētu Sīrijā. VIDEO
Nemiernieku kontrolētajiem rajoniem Sīrijas pilsētā Alepo tika veikti jauni uzlidojumi. Drona nofilmētie kadri rāda cik lielus postījumus Alepo nodarījusi pēdējo dienu bombardēšana.
Londonā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" ("Syrian Observatory for Human Rights", SOHR) ziņoja, ka naktī uz pirmdienu, sākot no pusnakts, rajoniem Alepo austrumus veikti vairāki desmiti uzlidojumu.
Tajos dzīvību zaudējuši vismaz divi civiliedzīvotāji un daudzi ievainoti, ziņoja aktīvisti.
Intensīvi gaisa uzlidojumi Alepo notiek jau ceturto dienu, kopš Sīrijas armija pēc neilgā pamiera sabrukšanas sāka jaunu ofensīvu Alepo ieņemšanai.
Saskaņā ar SOHR datiem ASV un Krievijas uzlidojumos Alepo austrumos kopš ceturtdienas nogalināti vismaz 128 cilvēki, lielākoties mierīgie iedzīvotāji, tostarp 20 bērni un deviņas sievietes.
Vismaz 36 mierīgie iedzīvotāji, tostarp 11 bērni un piecas sievietes, gājuši bojā uzlidojumos Alepo provinces lauku apvidiem, ziņoja SOHR.
Kāds avots slimnīcā nemiernieku kontrolētajā Alepo daļā sacīja, ka slimnīcām ir grūti uzņemt visus ievainotos un trūkst asinis pārliešanai.
"Tādēļ smagi ievainotajiem uzreiz jāveic amputācijas," norādīja avots.
Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki septembrī pilnībā aplenca Alepo, kuras iedzīvotājiem kopš tā laika trūkst pārtikas, cenas precēm strauji pieaugušas un pilsētā pieaugusi vardarbība.
Pārtikas preces nopirkt ir arvien grūtāk, jo tādu vienkārši trūkst, un gaisa uzlidojumu dēļ pārstājušas darboties arī vairāku labdarības organizāciju virtuves.
Alepo kopš 2012.gada vidus ir sašķelta starp karojošajām pusēm. Pilsētas rietumus ieņēmuši Asada spēki, bet austrumus - nemiernieki.
Pamiera sabrukums Sīrijā ir paaugstinājis iespēju, ka Persijas līča valstis varētu varētu sākt apbruņot Sīrijas opozīcijas nemiernieku grupējumus ar pārnēsājamām pretgaisa raķešu sistēmām, pirmdien paziņojušas ASV amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.
Pamiera sabrukšana var novest pie tā, ka Turcija vai Persijas līča arābu valstis var pastiprināt bruņojuma piegādes Sīrijas nemierniekiem, tostarp piegādājot pārnēsājamās pretgaisa raķešu sistēmas jeb tā sauktos MANPADS. Līdz šim Vašingtona to lielākoties ir spējusi novērst.
Viena ASV amatpersona norādīja, ka Vašingtona ir spējusi novērst liela daudzuma šādu sistēmu nokļūšanu Sīrijā, novirzot Rietumvalstu un arābu valstu pūles uz nemiernieku apmācību un kājnieku ieroču piegādāšanu, vienlaicīgi vedot sarunas ar Maskavu. Tomēr neapmierinātība ar ASV ir pieaugusi, palielinot iespēju, ka Turcija un arābu valstis vairs nesekos Vašingtonas pozīcijai, vai arī pieļaus turīgu personu centienus piegādāt opozīcijas nemierniekus ar šādām raķešu sistēmām.
"Saūda Arābija vienmēr ir domājusi, ka Krievijai atkāpties var likt tas, kas darbojās pirms 30 gadiem Afganistānā - neitralizējot tās gaisa spēkus, dodot MANPADS mudžahedīniem," norādīja otra ASV amatpersona.
"Līdz šim mēs esam spējuši viņus pārliecināt, ka šodien riski ir daudz augstāki, jo mums nav darīšana ar atkāpšanās stadijā esošu Padomju Savienību, bet ar Krievijas līderi, kurš cenšas atjaunot Krievijas varu un nav tik gatavs atkāpties," piebilda amatpersona.
ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Marks Toners norādīja, ka Vašingtona nevēlas, lai Sīrijā nokļūtu vēl vairāk ieroču. "Rezultātā notiks eskalācija, padarot sliktu situāciju vēl ļaunāku," viņš piebilda.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.
