100 lietas Latvijas simtgadei. 1963. gads: LIELĀ ĢILDE

1963. gada celtne ir LIELĀ ĢILDE, kurā pāris dienas pirms Latvijas (toreiz jau okupētās) 45. dzimšanas dienas notika vērienīgs ugunsgrēks. Tolaik par to neviens nerunāja un neziņoja un klīda visdažādākās baumas, ka ēku aizdedzinājuši kaitnieki: ne ta Rietumu, ne ta Komunistu, ne ta Pašmāju. Taču pie vainas bija visvienkāršākais ūdenssildītājs.

1963. gadā Latvijas galvaspilsētu pārņēmušais ugunsgrēks un vēsturiskā nama izdegšana bija Vecrīgas lielākā katastrofa pēc Otrā pasaules kara. Nākamā tāda mēroga ugunsnelaime bija ugunsgrēks Rīgas pilī 2013. gada vasarā.

Tā kā padomju iestādes par Lielās ģildes izdegšanu nekādu informāciju sabiedrībai nesniedza, izplatījās runas, ka dedzināšana bijusi ļaunprātīga un vainojama svešā vara. Patiesībā nelaimi izraisīja drošības noteikumu pārkāpumi, apkopējai izmantojot elektrisko ūdenssildītāju, kā arī darbinieku aplamā rīcība, mēģinot dzēst pašiem un nesaucot ugunsdzēsējus. Rezultātā uguns ieskrēja telpu koka pārsegumos un tālāk jumtā. No ģildes pāri palika tikai ārējās sienas. Dzēšana ilga sešas stundas. Tās laikā, iegrūstot pārsegumiem, gāja bojā viens ugunsdzēsējs, bet vairāki tika ievainoti.

Rīgas Lielā ģilde jeb Svētās Marijas ģilde bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354. līdz 1939. gadam un pulcējās Minsteres istabā, kas līdz pat mūsdienām saglabājusies Lielās Ģildes namā. Tā pastāvēja līdztekus Mazajai ģildei jeb Svētā Jāņa ģildei, kas apvienoja Rīgas amatniekus. Ģildes statūtos bija minēts, ka tās uzdevums ir "saviesīguma, pieklājīgas sadzīves, dzīru, labdarības un dvēseliskuma kopšana". Lielā ģilde ir viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, kuras pirmsākumi tās vēsturiskajā daļā iesniedzas 14. gadsimta pirmajā pusē. Tagadējā Lielās ģildes ēka atklāta 1857. gadā un tai ir eklektisma stila angļu gotikas formas un izcils interjers.

Pēc lielā ugunsgrēka to rekonstruēja 1965. gadā un tai tika piebūvēts jauns vestibils un interjers, kas tika pielāgots koncertzāles vajadzībām.