foto: Edijs Pālens/LETA
100 lietas Latvijas simtgadei. 1990. gads: DIZENTĒRIJA
2018. gada 21. oktobris, 11:18

100 lietas Latvijas simtgadei. 1990. gads: DIZENTĒRIJA

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Kādreizējās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu pārņēmusi baisa epidēmija – dizentērija. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1990. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs pirmā atjaunotās brīvestības gada - 1991. gada lieta...

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kamēr visā pārējā Latvijā jau gandrīz brīvi atzīmēja 18. novembri valstī, kurai vēl tikai dažus mēnešus bija lemts smakt okupācijas jūgā, Zemgales galvaspilsētā – Jelgavā uz to tā īsti prāts nevienam nenesās, jo pilsētu bija pārņēmusi 1990. gada liga – DIZENTĒRIJAS epidēmija. Piketi, streiki, parakstu vākšanas, jelgavnieku nostāšanās divās pretējās frontes pusēs, atbildīgo personu atkāpšanās pieprasījumi, partiju cīniņi, pilsētas domes sēdes, raksti Jelgavas presē… tas viss tolaik bija veltīts dizentērijai.

Dizentērijas epidēmija bija sākusies Jelgavas piena kombinātā, pēc tam izplatījusies pa pilsētas ēdnīcām un kafejnīcām, un tad jau iegājusi jelgavnieku dzīvokļos. Sociāldemokrātiskā partija rīkoja kombināta strādnieku streiku ar prasību no amata atkāpties kombināta direktoram A. Skutānam, pie Ļeņina pieminekļa vāca parakstus pret A. Skutānu. “Jelgavas Ziņotājs” publicēja vēstules, kurās aizstāvēja A. Skutānu, bet prasīja pilsētas Sanitāri epidemioloģiskās stacijas vadības atkāpšanos.

Kāda tur doma par valsts neatkarības atjaunošanu, ja 18. novembrī simtiem, ja ne pat tūkstošiem, jelgavnieku vajadzēja tupēt uz mazmājiņas poda, bet veikalos nevarēja pat ar īpašu blatu dabūt ne pienu, ne krējumu, jo prusaku apsēstais Jelgavas piena kombināts šajā ārkārtas situācijā bija slēgts. “Jelgavas Ziņotājs” raksta:

“Antisanitārija piena kombinātā neradās vienā dienā. Par to liecina daudzās reklamācijas par produkcijas kvalitāti, taras netīrību vairāku gadu garumā. Un te arī rodas jautājums: kādam nolūkam īsti pastāv kontroles orgāns SES (sanepidstancija jeb Sanitāri epidemioloģiskā stacija, iestādījums, ka padomju laikā izpildīja mūsdienu Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas)? Ar ko tas nodarbojas? Daudzi lasītāji būs novērojuši, ka vairākās pilsētas ēdnīcās un pārtikas veikalos pie sienām, letēm un vitrīnām mierīgi pastaigājas prusaki.

Vai tad vispārējās netīrības vilnis, kurš apsēdis mūsu pilsētu, nebūtu SES darbības kompetencē? Un ar šo cūcību mēs pretendējam uz vietu Eiropas kopējā mājā!? Sabiedrība neko nezaudētu, ja šī butaforiskā iestāde (SES) tiktu vispār likvidēta. Toties būtu atslogots Veselības aizsardzības ministrijas un Latvijas Republikas budžets. Mūsu valsts ekonomiskā situācija vairs neļauj finansēt liekēžus. Par ārkārtējo situāciju piena kombinātā jāsauc pie atbildības arī J. Volostņikovs (Jelgavas SES galvenais ārsts) un viņa komanda. Nedrīkst spēlēt paslēpes ar iedzīvotājiem, jo notikums guvis plašu rezonansi.

Tagad toreiz sliktais Jelgavas piena kombināts jau sen kā likvidēts, bet jelgavnieki bez govslopu produkta nav palikuši, jo tagad pilsētā darbojas akciju sabiedrība “Latvijas piens”.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās