foto: Raimonds Jaunzems/LETA
100 lietas Latvijas simtgadei. 1987. gads: KOKUVARDE
2018. gada 18. oktobris, 11:18

100 lietas Latvijas simtgadei. 1987. gads: KOKUVARDE

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Latvijā pie pašas Baltkrievijas robežas. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1987. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1988. gads.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

1987. gadā jau parādījās pirmie atgūtās brīvestības aizmetņi un 18. novembri ar labu vārdu pieminēt sāka arī latvieši okupētajā dzimtenē. Bet šo laiku ar pateicību atceras arī 1987. gada personība – KOKUVARDE, jo 1987. gada novembrī Daugavpils laikraksts “Avangards” vēsta, ka togad Daugavpils Pedagoģiskās akadēmijas (tagad – Daugavpils Universitātes) bioloģiskajā pētniecības bāzē “Ilgas” Skrudalienas pagastā, kura, starp citu, pastāv arī tagad, kokuvardēm ierīkota teju vai paradīze zemes virsū:

“Reiz Skrudalienas ciema “Ilgās” dzīvoja varde... Ne jau vienkārša (kaut gan par vienkāršu nevienu saukt nevarētu - pasaulē taču sastopamas 46 varžu sugas un pāri par 500 šķirnes), bet kokuvarde. Dažs šejienes sirmgalvis, iespējams, zina stāstīt mazbērniem,  ka savām acīm to redzējis: pirkstu galos diskveida piesūceņi - ar tiem varde piestiprinājusies pie koka zara, kļuva pelēcīgi brūna, piestiprinājusies pie lapas, kļuva koši zaļa, bet ūdenī ienirusi – gandrīz caurspīdīga.
Kokuvardes - šā dabas brīnuma krāsa krasi mainās atkarībā no apkārtējiem priekšmetiem, no gaisa temperatūras, mitruma, apgaismojuma. Latvijas PSR enciklopēdija rakstīts: “Kokuvardes garums 3,5--4,5 cm. Dzīvo kokos. Oldējēja, olas dēj ūdeni. Ziemo augsnē vai dūņās. Aizsargājama. 20. gadsimta 70.-80. gados vairs nav atrasta”!

Patlaban Rīgas zooloģiskā dārza darbinieki kokuvardi audzē laboratorijā. 500 īpatņus no 1000 izaudzētajiem paredz drīzumā izlaist dabā. Apvidus ap “Ilgām” pēc mikroklimatiskā un biocentriskā raksturojuma vislabāk atbilst kokuvardes bioloģiskajām prasībām un uzskatām par perspektīvāko šās sugas vairošanas rajonu Latvijā. Jāteic, ka šis apvidus ir viena no tām retajām vietām, kur no 12 republikā dzīvojošo abinieku sugām patlaban sastopamas desmit. Šeit mī vislielākais daudzums Latvijas Sarkanajā grāmatā ietverto abinleku sugu, piemēram, sarkanvēdera ugunskrupis, lielais tritoons, purva varde. Vienīgais kokuvardes kvakšķēšanu kopējā korī nedzird.

Sākot ar novembri, platība no Riča līdz Sitas ezeram pasludināta par zooloģiska lieguma zonu. Tajā aizliegta ķimikāliju lietošana, zivju zveja un saimnieciskā darbība, kura varētu mainīt mikrolieguma ūdens režīmu. Iespējams, zaudētais dabas brīnums atgriezīsies”.

Tagad Eiropas parastā kokverde, lai arī ir retums, Latvijā vairs nav nekāds brīnums un tā kļuvusi par labu mūsu kaimiņu. Tā, piemēram, jau dažus gadus pēc kokuvardes paradzīzes ierīkošanas Daugavpils rajonā, to izdarīja arī Latvijas otrā pusē – Liepājas rojonā, Embūtes pusē. Un kā vēsta dabas pētnieki: “Kopš 1990. gada mākslīgi izveidotā kokvardes populācija Liepājas rajonā ir nostabilizējusies un sākusi dabīgā ceļā paplašināt savu izplatības teritoriju”.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās