foto: Andis Polencs/poga.lv
100 lietas Latvijas simtgadei. 1981. gads: KOLHOZA GOVJU KŪTS
2018. gada 12. oktobris, 11:18

100 lietas Latvijas simtgadei. 1981. gads: KOLHOZA GOVJU KŪTS

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Kolhozu govju un cūku fermās valdīja neiedomājami darba apstākļu un dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumi. Par to tikai varam nojaut, aplūkojot vēl joprojām simtus Latvijas ainavu degradējošās kolhozlaiku drupas. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1981. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1982. gads.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

1981. gada 21. novembrī Daugavpilī iznākošais laikraksts “Avangards” publicē satraucošu rakstu “Galvenais ārpus redzesloka”. Latgales saimniecībām trūkst lopbarības! Un pie vainas nav vis lopkopju nolaidība un slinkums, bet Latvijā ieviestā kolhoznieciski “progresīvā” komunistiskā darba sociālistiskā sacensība, un to vislabāk varēja redzēt 1981. gada lietā – KOLHOZA GOVJU KŪTĪ.

“Lopbarības trūkums vairākās rajona saimniecībās pēdējos gados ir pastāvīga parādība. Grūti atrast saimniecību vadītājus un speciālistus, kas varētu teikt, ka visas fermas nokomplektētas ar labiem darbiniekiem.

Kā tad iesaistīt galvenajā nozarē jaunatni? Mēs nepretendējam uz izsmeļošu atbildi. Taču vienu varam teikt droši: aicinot cilvēkus strādāt lopkopībā, par viņiem vairāk jārūpējas. Tas ir galvenais. Neuzlabojot lopkopju darba un sadzīves apstākļus, šādu problēmu atrisināt nevar.

Mūsu reida grupa apmeklēja divas kaimiņu saimniecības – kolhozu “Avangards” un Ždanova kolhozu. (..) Mums paveicās. Termometra stabiņš bija noslīdējis mazliet zem nulles. Tāpēc arī nebija sevišķi grūti piekļūt pie fermām. Ja laiks būtu siltāks, mums vajadzētu brist dubļus. Lopu fermu teritorijā nav pat elementārās kārtības.

Visu fermu atpūtas istabās ir auksti. Slaucējas šurp nenāk. Tāpēc sen nav aizpildīti arī biļeteni par piena izslaukumiem. Kad tad sāks apkurināt atpūtas istabas? Atbildi uz šo jautājumu mēs nedzirdējām. Piešķirtās ogles kolhozs nesaņem, saimniecība
nerūpējas arī par citu kurināmo.

Pēc priekšsēdētāja vārdiem, piešķirtas sliktas kvalitātes ogles, tās neder telpu apsildīšanai. Taču iestiklot logus vajadzēja jau sen. Fermas “Krasnaja” slaucējas spiestas mazgāt piena traukus caurvējā. Slaukšanas aparāti pārklāti ar ledu.

Neracionāli izmanto lopbarību. Pie fermu durvīm mētājas salmi. Daļa to iesalusi zemē. Tie izmētāti arī govju kūtīs. Rodas iespaids, ka saimniecībā ir ļoti daudz lopbarības, tāpēc salmi netiek ņemti vērā. Taču nav nekas tamlīdzīgs. Lopbarības devas nesatur vajadzīgās barības normas. Salmi iemīdīti zemē tāpēc, ka tos dod pēc vērtīgākās lopbarības: skābsiena, skābbarības un sakņaugiem.

Fermas “Krasnaja" lopkopis S. Lazda saka: - Dot salmus šādā veidā nav nozīmes. Lai govis tos labprāt ēstu, tie jāaplaista vismaz ar siltu sālītu ūdeni.

Kāpēc tad salmus izbarošanai negatavo? Kolhoza priekšsēdētājs M. Cipluhins uzskata, ka tas prasa daudz pūļu un nav nemaz izdevīgi. Taču zinātne un pirmrindas saimniecību prakse liecina ko citu. Salmu apstrādāšana ievērojami paaugstina to barības vērtību.

Pietiekamu vērību saimniecības vadība neveltī arī Elernes cūku fermai. Cūkkopi M. Tukāni mēs sastapām pie plīts, kur bļodās vārījās barība sivēniem. Apkrāvusies ar spaiņiem, sieviete nesa lopbarību uz kaimiņu korpusu, kur stāv bojāts sutinātājs-sajaucējs.

- Acīmredzot, kādreiz sutinātāju laidīs darbā, - teica cūkkope. - Taču mani nodarbina cits jautājums. Nav malkas. Ar ko rīt kurināsim plīti, nezinu.

Nevarēja palīdzēt cūkkopei arī fermas brigadiere l. Kuliča. Nav labāks stāvoklis korpusā, kur strādā P. Kozlovs. Viņš izbaro cūkām tikai sauso barību. Lopbarības virtuve tā arī nav iekārtota. Cūku barības devas mazas. Fermas brigadiere uzskata, ka liela nozīme būtu bijusi kombinētajai skābbarībai, taču tā saimniecībā nav sagatavota.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās