100 lietas Latvijas simtgadei. 1919. gads: ĻEŅINA BILDE
Izrādās, ka Bermonts bija Ļeņina sabiedrotais. Valsts simtgades noskaņās katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1919. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1920. gads.
1919. gada lieta ir „vispasaules proletariāta vadoņa” ĻEŅINA BILDE, kuru 1919. gada novembrī nu ar drošu prātu un sirdi latvieši varēja raut nost no savu mitekļu sienām, it sevišķi rīdzinieki, no kuru pilsētas bija aizdzīti Golca, Avalova un visādu citādu Bermontu karakalpi un algotņi. Padomju vēsturiskā falsifikācijas mitoloģija nez kāpēc Bermonta-Avalova kliķi sauca par „vācu imperiālistiem” un „krievu baltgvardiem”. Viņi jau bija visīstākie Ļeņina sabiedrotie, jo cīnījās arī ar latviešu „nacionālistiem, buržujiem un fašistiem”. Bet kas tur tos mauzeru vicinātājus sapratīs...
1919. gada 18. novembrī Rīgā iznākošais „Latvijas Kareivis” publicēja Ļeņina telegrammu, ko bija saņēmis Bermonts:
„Ļeņina pateicība Bermontam. Kauņā saņemta telegramma, adresēta Avalovam-Bermontam. Telegrammas saturs šāds:
„Sirsnīga pateicība Jums un ģenerālim fon der Golcam par sniegto palīdzību sarkanai armijai grūtā cīņā ar konstrrevolucionāriem. Visa strādnieku pasaule var apliecināt, ka Jūs abi esiet tie, kuri glābuši Pēterpili”.”
