B17 vitamīns nav sevišķi labi pazīstams, bet mana personiskā pieredze vedināja mani uz domām, ka šī informācija būtu jāatspoguļo plašāk.

Aptuveni pirms pieciem gadiem manam radiniekam plaušās tika diagnosticēts ļaundabīgs audzējs ceturtajā stadijā un metastāzes smadzenēs. Tas bija liels šoks ne tikai viņam, bet mums visiem. Tika veikta operācija, kurā izņēma lielāko daļu vienas plaušas, bet metastāzes smadzenēs un citur neviens neoperēja.

Mans radinieks pētīja literatūru un atklāja, ka ir tāds B17 vitamīns, kas vēža slimniekiem esot ļoti veselīgs, un viņš sāka lietot uzturā aprikožu kauliņu kodolus – desmit katru dienu. Un notika brīnums – pagājuši pieci gadi, un onkologi viņu noņem no uzskaites, jo audzējs ir pazudis!

Tā šķiet mistika, un arī es uz to raudzītos ar lielu skepsi. Bet, tā kā viss ir saistīts ar man tuvu cilvēku, prasīju viņam atļauju pastāstīt par šo brīnumaino atveseļošanos un arī pats sāku meklēt informāciju par B17 vitamīnu jeb amigdalīnu. Nezinu, cik lielā mērā šī informācija ir pierādāma, bet uzskatu par pareizu par to pastāstīt arī jums, dārgie lasītāji.

Austrumpakistānā starp Indiju un Ķīnu nomaļā vietā Himalajos atrodas Hunzas ieleja, kuras iedzīvotāji pasaulē zināmi ar savu ilgmūžību un labo veselību. Nereti viņi nodzīvo līdz simt gadu vecumam, daži – pat ilgāk par 120 gadiem. Šajā valstī veiktie medicīniskie pētījumi liecina, ka Hunzā nekad nav diagnosticēts vēzis.

Pagājušā gadsimta 20. gados pirmo pētnieku grupu, kura pētīja Hunzas iedzīvotājus, vadīja pasaulslavenais britu ķirurgs Dr. Roberts Makkarisons. Vēlāk tieši viņš rakstīja, ka tur nav diagnosticēts neviens vēža gadījums. Hunzas ielejas iedzīvotāju uzturā viens no svarīgākajiem komponentiem bija aprikozes kopā ar to kauliņu saturu. Arī vīra bagātība tur tika mērīta tieši pēc aprikožu koku daudzuma. Ja Hunzu apmeklējošos tūristus cienāja ar aprikozēm, viņi parasti kauliņus izmeta, un šāda uzvedība gidos radīja lielu nosodījumu.

Esmu lasījis šo zemi apmeklējušo ārstu rakstus par to, ka govis tur tiek slauktas ne vairāk kā 150 dienās gadā (mūsdienās, piemēram, pie mums, ziemeļvalstīs, govis slauc līdz 300 dienām gadā). Bet, tā kā govs piena problēma nav šā raksta temats un par to detalizētāk rakstīšu savā jaunajā grāmatā, ilgāk pie tās nekavēšos. Piebildīšu tikai, ka Hunzas ielejas iedzīvotāji dzīvo ļoti askētiski, neēd rafinētus, pasterizētus, homogenizētus produktus un neslimo ne ar vienu tā saucamajā attīstītajā pasaulē pazīstamu slimību, arī ar vēzi ne. Viņi katru dienu kopā ar pārējo svaigo pārtiku apēd vismaz 40 aprikožu kauliņu kodolus.

Pretvēža un sāpes remdinoša iedarbība

B17 vitamīns jeb amigdalīns sastopams 1200 augos, it īpaši augļos. Piemēram, aprikozes kauliņa kodols satur līdz pat 5% amigdalīna.

Pirmo reizi šis vitamīns tika sintezēts pagājušā gadsimta 50. gados. B17 vitamīnu vēža ārstēšanā sāka lietot daudzās alternatīvajās vēža ārstēšanas klīnikās Meksikā, Austrijā, Holandē un vairākās klīnikās Austrumu valstīs. Pozitīvi, ka arī daudzas uz pierādījumiem balstītas medicīnas klīnikas sākušas šo vitamīnu akceptēt.

Patiesībā amigdalīns satur cianīdu, un tādēļ šī viela tiek uzskatīta par indi. To

apstrīdēt ir diezgan grūti. B17 vitamīna jeb amigdalīna molekula satur divas daļas glikozes (cukura), vienu daļu benzaldehīda un vienu daļu cianīda. Visas šīs vielas ir bloķētas. B17 vitamīna molekulu spēj atbloķēt un atbrīvot cianīdu tikai enzīms bēta glikozidāze. Ja B17 vitamīns ūdens klātbūtnē saskaras ar šo enzīmu, atbrīvojas abas indīgās vielas – cianīds un benzaldehīds. Mūsu organisma veselās šūnas satur enzīmu rodanēzi, kas spēj neitralizēt, piemēram, cianīdu, pārvēršot to organismam veselīgos blakusproduktos. Bet vēža šūnas nesatur rodanēzi, un tādēļ B17 vitamīns, atbrīvojot indes, pēc tam iznīcina vēža šūnas.

B17 vitamīnam piemīt papildus arī sāpes remdējoša, asinsspiedienu normalizējoša un asinsradi stimulējoša iedarbība.

Vienmēr informējiet savu ārstējošo ārstu

Visa šī informācija par viena augļa sēklas pretvēža iedarbību šķiet mistiska (sevišķi ārstam). Protams, pirmā reakcija ir negatīva, un skaidrs zemnieka prāts mums saka, ka pasaulē šādi brīnumi vienkārši nenotiek. Bet līdztekus negatīvismam un skepticismam dabā pastāv arī cits nerakstīts likums – katrai vielai ir antiviela jeb antidots. Zinātnes mērķis ir atklāt visas nepieciešamās vielas un augus, kas, piemēram, bremzētu un apturētu vēža šūnu vairošanos.

No bērnības atceros, ja ēdu aprikozes, mani vienmēr brīdināja, lai neēdu aprikožu kauliņus. Protams, ja es apēstu trīs vai četrus kilogramus aprikožu kauliņu kodolu, varētu saindēties ar cianīdu. Bet, ja katru dienu apēstu 10–15 kodolus, kā to darīja mans radinieks, tad varbūt tiešām varētu sasniegt pozitīvu rezultātu.

Iespējams, nav īsti ētiski ieteikt zinātniski nepierādītu metodi, bet es ļoti uzticos savam radiniekam, kuram tas palīdzēja.

Protams, vēža slimniekam vispirms ir jāārstējās pie onkologa, un, ja visam ir iziets cauri, tad kā palīgmetodi varbūt tiešām var pamēģināt arī aprikožu kauliņu kodolus. Katrā gadījumā lieku jums pie sirds un atgādinu, ja esat onkoloģiskais slimnieks un lietojat kādu alternatīvu līdzekli (aprikožu kauliņu kodolus vai ko citu), lūdzu, vienmēr informējiet par to savu ārstējošo ārstu! Onkologi uztraucas, ka pacienti baidās viņiem stāstīt par alternatīvās ārstēšanas līdzekļiem, tāpēc informējiet ārstus!

Varbūt nākotnē onkoloģiskās ārstēšanas virzienu veidos kompleksa pieeja vēža ārstēšanai, kur pirmajā vietā būs mūsdienīga onkoloģiskā terapija, bet to atbalstīs kāda papildinoša alternatīvā ārstēšanas metode...

Žurnāls „Ko Ārsti Tev Nestāsta“ / Foto: Shutterstock

Dabas zāles pret vēzi un citām slimībām. Slavens igauņu ārsts stāsta, ko atklājis par kādu brīnumlīdzekli