no personīgās, rūgtās un sāpīgās pieredzes varu teikt, ka labāk ir atslēgt, lai mazais cilvēks nemokās. ilgtermiņā i vecākiem vieglāk, i pašam bērnam. diemžēl ja Dievs nav devis pilnvērtīgu dzīvi, tad arī nav. bet nu viedokļi ir dažādi.
Viegli runāt, ja bērns nav tavējais ! Katrs normāls vecāks ticētu katrai iespējai,- jo situācijas ir bijušas dažādas. Tad jau āfrikas 90%-tus bēgļiem , arī vajadzētu entināziju taisīt,- jo viņi tāpat neiemācīsies normāli dzīvot - zags, krāpsies, un viena daļa pat slepkavos. Davaj lai viņi nemokās!?.....
Mani vairāk pārsteidz tie pūļi, kas protestē. Nu, ja to bērņuku atstātu dzīvei pie aparātiem, kāds no viņiem par viņu rupētos? Tas ir 24/7 darbs, nevis vienkārši audzināt bērnu. Turklāt viņš taču nekad nebūtu komunicējams, tikai, iespējams, kaut ko justu. Un tad pat vecākiem nevarētu pateikt, ko viņam gribas vai kā trūkst. Tā būtu tikai cilvēka mocīšana, un viss.
citēju mācītāju, kuru ļoti cienu - vecāku pārdzīvojumi ar neārstējami slimu bērnu - tas ir īsts Gavēnis, kuram nekas cits pēc smaguma nelīdzinās. Izturēsimies ar cieņu.
Kaada ceriiba? Vecaakiem skolaa nemaaciija, ka smadzenju shunas neatjaunojas? Kur tad ir tie smejoshie un leekaajoshie shuumaheri un uudriishi? Pareizi, vinju nav, ir smagi invaliidi uz visu dziivi. Un sheit beerns ir komaa 1.5 gadus. Beerns nav vecaaku ipashus, butu jaciena aro berna tiesibas mierigi nomirt.Bet iespeejams vecakiem ir tiiri izdeviigi uztureet sho farsu.
Neēsmu ticīgais, bet katra dzīvība - ir dzīvība! Ar to mums arī vajadzētu atsķirties no dzivniekiem,- ka mēs neēsam dzivnieki, un it visā nemeklēt izdevīgumu vai jēgu.
Tāpēc atkārtošos, - tad kad (nedod Dievs) jums būs tāda situācija, tad arī varēsiet izlemt, kas jums ir labāk, vieglāk, vai it kā bērnam vieglāk( kuram tagad nepajautāsi).
Šobrīd no malas skatoties, man arī liekās ka labāk nemocīties, bet vai es tā pat domātu, ja tas būtu mans bērns !?- es nezinu ko tagad atbildēt ! Un negribētu nonākt tādā situācijā.
Varbūt būtu labāk mums te visiem netēlot Dievu, - ko....!?
Ārsti, kuri pat nespēj noteikt slimības cēloni, tomēr atļaujas izvēlēties, kad bērnam aiziet no dzīves un, vai viņš ir tiesīgs dzīvot ar kādām neiroloģiskām novirzēm!!!!! Tas ir noziegums, un uz šo ārstu sirdsapziņas būs slepkavība. Tā ir mūsu modernās sabiedrības drausmīgā traģēdija- visam ir naudas, laika, izdevīguma cena. Patiesībā jau šis ir tikai loģisks tālākais turpinājums legalizētajiem abortiem, jo te jautājums ir tikai par to, cik vecu un cik attīstītu mazuli mēs ar likumu ļausim noslepkavot(un tas, ka mazulis ir mātes miesās vai ārpus tām lielu lomu nespēlē, jo tā ir tikai dislokācijas-vietas vai vides maiņa- nav starpība, kā to nosauc. Tikpat labi var apgalvot, ka dzīvoklī esošs cilvēks ir vairāk cilvēks kā tas, kurš stāv aiz durvīm un vēl nav paspējis ienākt, tāpēc to ārā stāvošo var arī noslaktēt noteiktu problēmu gadījumā, un ,vēlams, mazāk traumatiski tiem, kuri atrodas dzīvoklī,kā arī tā, lai netraucētu kaimiņiem). Pēc būtības jau tas ne ar ko no nacisma neatšķiras- arī tajā nepilnvērtīgajām personām nebija tiesību dzīvot.
Neskatoties uz vecāku iebildumiem, Anglijā no dzīvību uzturošajām iekārtām atslēgs 2 gadus veco Alfiju
Pievienot komentāru
Populārākais šodien