Satraucošais gadījums ar lietuviešu meitenes traģisko nāvi atstājis vērā ņemamu iespaidu uz sabiedrību. Pēdējo nedēļu laikā arī tepat Latvijā itin bieži nācies dzirdēt sašutuma pilnus izteikumus par notikumiem kaimiņvalstī un saskarties ar cilvēku neizpratni par to, kā sabiedrībā brīvi un neidentificēti var slēpties tādi indivīdi, kuri veiksmīgas auto zādzības dēļ gatavi noslepkavot jaunu meiteni.

Laikā, kad Ievas lieta vēl tikai šķetinājusies un meitenes liktenis līdz galam nav bijis zināms, portāls Kasjauns.lv saņēma vēstījumu no kādas Latvijas mazpilsētas iedzīvotāja Ulda (vārds mainīts), kurš, reaģējot uz notikumiem Lietuvā, izstāstīja, ka ir satraukts par gaidāmo ceļojumu uz Kauņu. Tur viņam ieplānots iegādāties automašīnu.

“Jau iepriekš bija labi zināms, ka gan uz Lietuvas, gan Latvijas ceļiem mēdz notikt šādas lietas, taču šis gadījums pārsteidza ar to, cik brutāli un aukstasinīgi spēj būt šie noziedznieki. Drīzumā plānoju doties uz Lietuvu, lai tur iegādātos auto. Viss sarunāts, taču nevaru apgalvot, ka esmu mierīgs. Līdzi noteikti ņemšu vairākus paziņas, jo vienam šāds ceļojums uz kaimiņvalsti gluži vienkārši nešķiet drošs,” stāsta Uldis.

Latvijas policija, komentējot tematu par inscenētām avārijām uzsver, ka mūsu valstī šādi gadījumi ir retums. Taču kaimiņvalstī par inscenēto avāriju tematu eksperti un policija runā plašāk.

Speciālistu viedokļus apkopojis Lietuvas interneta medija 15min.lt žurnālists Žilvins Pekarsks. Iepazīties ar tiem būtu noderīgi arī latviešu šoferiem. Materiālā tiek mēģināts atbildēt uz jautājumiem: kā atpazīt citu satiksmes dalībnieku ļaunos nodomus, un kā rīkoties, ja gadījies nonākt šādā situācijā?

Eksperti šaubās, vai Ievas auto ticis taranēts

Pieredzējušais lietuviešu braukšanas instruktors Artūrs Pakens kopā ar vietējās autoskolas “Amplius” instruktoru Savčenko, kurš vairākkārt konsultējis Lietuvas speciālo dienestu šoferus, Ievas gadījumā veikto avārijas inscenēšanu vērtē ļoti piesardzīgi.

Pakens pieļauj, ka, lai arī tiek runāts par uz Ievas “Audi A7” labā sāna priekšējām durvīm it kā konstatētām buktēm, sadursme ar citu auto varētu arī nebūt notikusi. Tāds scenārijs būtu ticams vien tad, ja Ieva avārijas brīdī būtu braukusi ar konkrētajam ceļa posmam neraksturīgi zemu ātrumu.

“Braucot ar ātrumu 110 – 130km/h, kas tam šosejas posmam ir raksturīgais, ir ļoti grūti pietuvoties un aizskart citu automobili tā, lai tā šoferis nezaudētu kontroli un nenoslīdētu no brauktuves. Šāds manevrs ir ļoti riskants un neparedzams. Ko tādu varētu paveikt tikai profesionālis. Situācijā, kurā šo mēģina parasti šoferi, turklāt viens no tiem neko nenojauš, visticamāk, beigtos ar smagu avāriju, kurā būtu iesaistīti abi auto. Attiecīgi ieplānot ko tādu zādzības ietvaros varētu tikai neprātis,” lietuviešu portālam 15min.lt komentē eksperts Pakens.

Viņš uzsver, ka noziedzniekiem ir pieejamas citas, daudz kontrolētākas metodes auto apturēšanai, piemēram, žestikulēšana caur logu, melīgi norādot uz mīkstu riepu un tādējādi liekot vadītājam pieturēt, vai arī, pietuvojoties auto, mest tam ar pilnu plastmasas pudeli. Kā norāda eksperts, šādā veidā vadītājs izdzird skaļu troksni un zagļiem parādās cerība, ka viņš apstāsies ceļa malā, lai pārbaudītu, kas noticis.

Avāriju inscenēšana – veids kā nopelnīt, nevis noslepkavot

Lietuviešu mediji vērsušies arī pie vietējām apdrošināšanas firmām, lai uzzinātu šo pakalpojumu sniedzēju domas par Ievas piedzīvoto uz ceļa, kā arī noskaidrotu tipiskākos inscenēto avāriju gadījumu tipus.

Apdrošinātāji izstāstījuši, ka plānotās avārijas visbiežāk ir saistītas ar organizētāju nodomu gūt vieglu, ātru peļņu. Inscenējot automašīnu sadursmi, tiek mēģināts izdarīts viss, lai vainojams bez šaubām šķistu tieši krāpšanas upuris. Šādās situācijās, kurās bojājumi nereti ir minimāli, panākt abpusēju izlīgumu ātras samaksas veidā ir itin viegli.

Taču apdrošinātāji piemin arī scenāriju, kuru piedzīvojusi Ieva, proti, nodomus nozagt pašu auto vai nolaupīt tā vadītāju. Tiesa gan, kā žurnālistam izstāstījusi apdrošinātāju kompānijas AB “Lietuvas apdrošināšana” mediju kontaktpersona Ingrīda Žaltauskaite, tik šokējoši noziegumi kā šis ir ļoti reta parādība. Tie atgādinot Lietuvas atjaunotās neatkarības pirmo desmitgadi, ne 21.gadsimtu.

Apdrošinātāja BTA ekspertīžu nodaļas vadītājs Andriaus Žiukelis atklāj, ka viņam praksē līdz šim bijis tikai viens gadījums, kad noziedznieki, piespiežot automašīnai apstāties, izmeta no tās vadītāju un pašu auto aizdzina. Šis noziegums turklāt esot ticis atklāts ļoti īsā laikā.

Spriežot pēc līdzšinējās pieredzes, ekspertu viedoklis sakrīt: avāriju inscenēšana ir viltīgs veids kā gūt peļņu, nevis uzbrukuma stratēģija vai mehānisms slepkavību izdarīšanai.

Populārākais paņēmiens – strauja bremzēšana

Apdrošinātāji pauž, ka klasiskākais scenārijs tīšas avārijas izraisīšanai ir aša upura automašīnas apdzīšana un tūlītēja strauja bremzēšana, cenšoties neatstāt aizmugurē esošajam auto daudz laika reaģēšanai.

Reizēm šādu paņēmienu izvērš ne tikai viena, bet vairākas automašīnas, informē “Lietuvas apdrošinātāja” sūdzību nodaļas vadītāja Viktorija Katiliene: “Piemēram, viens automobilis, braucot pa šoseju, pozicionē upura automašīnas priekšā, kamēr citas turas tās malās, nedodot pietiekami plašu vietu upurim veikt izvairīšanās manevru. Kad noziedznieku automašīnas izvietojušās, pirms priekšā braucošā līdzinātāja esošais papildus auto strauji sabremzē, radot nepieciešamību citiem iesaistītajiem auto reaģēt līdzīgi un izpildīt savu lomu.” Šāda metode tiekot piekopta arī citās rietumu valstīs.

Runājot par braukšanas instruktoru iepriekš pieminēto scenāriju, kurā upura automašīna tiek viegli aizskarta (variants, kura iespējamību pieļauj Ievas situācijā), speciālisti pauž, ka visbiežāk tiek nogaidīts, kad upura automašīna veic apdzīšanas manevru. Brīdī, kad apdzenošais spēkrats atgriežas savā braukšanas joslā, avārijas inscenētājs palielina ātrumu, liekot upurim aizskart apdzenamo auto. Izvērtējot notikušo no malas, vainīgs šādā situācijā šķiet apdzinējs, un apdzītais, kurš avāriju izraisījis tīšuprāt, iztraucējot visādi citādi korektu apdzīšanas manevru, paliek neatklāts.

Eksperti gan norāda, ka šādām darbībām nepieciešams gana jaudīgs automobilis, un Ievas uzbrucēju vadītais BMW varētu būt bijis neliešu plānam atbilstošs.

Kāds cits scenārijs savukārt paredz izmantot šoferu - upuru - naivumu. Situācijā, kurā upura automašīnai nav priekšroka, noziedznieks laipni ar žestiem piedāvā viņu tomēr palaist pirmo. Taču tūlīt pēc tam, kad upuris uzsāk kustību, uz priekšu pasteidzas arī avārijas inscenētājs, izraisot sadursmi, kurā, no ceļu satiksmes noteikumu skatpunkta, vainojams šķiet upuris, kas nav palaidis vadītāju, kuram bija priekšroka.

Lieki piebilst, ka šoferim primārais uzdevums ir pārvietoties pa ceļu tā, kā to regulē satiksmes noteikumi, nevis pretējā automašīnā sēdošais šoferis.

Pilsētās avārijas nereti tiek sarīkotas arī apļveida krustojumos – noziedznieki identificē šoferus, kuri nepareizi pārvietojas pa šī veida krustojumiem un, reaģējot uz nekorekto manevru, ietriecas automobilī, kurš, piemēram, mēģina pamest apli no nepareizās joslas.

Kā izvairīties no ļaunprāšiem uz šosejas?

Instruktors Pakens norāda, ka, pirmkārt, lai maksimāli izvairītos no šādu krāpnieku rīcības, nepieciešams ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Ļoti būtiska ir pareiza attāluma ievērošana starp automašīnām, korekta pagriezienu rādīšana un atļautu manevru veikšana, vadoties pēc ceļa zīmēm. “Ļoti svarīgi ir sekot, kas notiek jūsu automašīnas priekšā un labajā sānā,” piebilst autovadīšanas eksperts.

“Lai samazinātu risku iekļūt inscenētā avārijā apļveida krustojumā, nepieciešams ievērot satiksmes noteikumus un izvairīties no ārkārtas manevriem,” papildina “Lietuvas apdrošinātāja” pārstāve Viktorija Kaitiliene.

Stāties vai nestāties?

Atsevišķi lietuvieši vaicājuši, vai vispār ir iespējams ko darīt, ja gadījies nonākt Ievas Strazdauskaites situācijā. Satiksmes uzraudzības nodaļas vecākā speciāliste Marija Kazanoviča mierina: “Kopumā situācija uz valsts ceļiem ir mierīga un stabila. Policija ir savu uzdevumu augstumos un ir gatava nekavējoties reaģēt. Autovadītājiem savukārt jāievēro ceļu satiksmes noteikumi."

Lietuvas likumsargi aicina savas valsts iedzīvotājus nekavējoties ziņot policijai pa tālruni 112 gadījumā, ja rodas aizdomas, ka nācies kļūt par upuri kādā no augstāk pieminētajiem scenārijiem.

Uz kaimiņvalsts žurnālista jautājumu, vai šoferi Lietuvas likumsargiem drīkstētu zvanīt, turpinot braukt, Satiksmes uzraudzības nodaļas vadītāja atbild, atreferējot Lietuvas ceļu satiksmes noteikumu 19.nodaļu. Tajā skaidri norādīts, ka gadījumā, ja notikusi autoavārija, iesaistītajiem autovadītājiem nekavējoties jāaptur savi transportlīdzekļi un jāpiefiksē avārijas vieta.

Pērn Lietuvā pieaudzis sūdzību skaits par inscenētām avārijām

Kā ziņo portāls 15min.lt, saskaņā ar “Lietuvas apdrošināšanas” datiem, 2016.gadā bija fiksēti 86, iespējams, inscenētu avāriju gadījumi, kuros ir aizdomās turamie. Salīdzinājumā ar 2015.gadu, šādu incidentu skaits esot pieaudzis, taču ne reizi neesot reģistrēts gadījums, kurā ļaundaru nodomos bijis slepkavot vai nodarīt miesas bojājumus.

Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA, ekrānuzņēmums no “Facebook”

Pēc traģēdijas ar Ievu Strazdauskaiti eksperti stāsta, kā nelieši uz ceļiem apstrādā šoferus