Vieta, no kurienes palaista raķete, tobrīd nebija zem Ukrainas armijas kontroles, tā izšauta no nemiernieku kontrolētās teritorijas un pēc katastrofas nogādāta Krievijas teritorijā, no kurienes sākotnēji tika atvesta uz Ukrainu, secinājuši izmeklētāji.

Izmeklēšanas pārstāvji preses konferences sākumā norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā gabaliņu pa gabaliņam tika izpētīti duči konteineru ar pierādījumiem, kas varētu būt noderīgi izmeklēšanā, izmeklēšanā darbojās 100 - 200 speciālistu, tika pētītas simtiem tūkstošu fotogrāfijas, video ieraksti, interneta lapas, paņemtas liecības no vairāk nekā 200 cilvēkiem, noklausīti tūkstoši telefonsarunu un veiktas citas darbības.

Izmeklētāji izslēguši iespēju, ka katastrofa notika cilvēciskā faktora dēļ. Tāpat izslēgta iespēja, ka to uzspridzināja no iekšpuses vai to būtu notriekusi cita lidmašīna.

"Sistēma tika transportēta no Krievijas teritorijas uz Austrumukrainu un vēlāk transportēta atpakaļ baltā kravas mašīnā "Volvo"," teikts JIT paziņojumā, kas publiskots Nīderlandes prokuratūras mājaslapā.

Cilvēkus, kuri konkrēti izšāvuši raķeti, JTI nav izdevies noskaidrot, taču izmeklētāju rīcībā ir simts aizdomās turēto saraksts. Viņu vidū ir personas, kas varētu būt organizējušas raķešu palaišanas iekārtas konvojēšanu un devušas pavēles, pavēstīja nīderlandiešu prokurors Freds Vesterbeke, kas vadīja izmeklēšanu.

Viņš paziņoja, ka izmeklētājiem izdevies savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai iesūdzētu vainīgos tiesā. Kad un kur šāda tiesa varētu notikt, Vesterbeke neatklāja.

Viņš uzsvēra, ka izmeklēšanas gaitā pilnībā atspēkotas versijas, ka reisa MH17 lidmašīnas katastrofu varētu būt izraisījušas tehniskas problēmas. Apgāzta arī versija, ka Malaizijas lidmašīnu būtu notriecis kāds cits lidaparāts.

Raķete tikusi izšauta no lauka, kas atrodas netālu no Sņižnes, pie Pervomaiskas ciemata. Šo teritoriju 2014.gada 17.jūlijā, kad tika pastrādāts noziegums, kontrolēja Krievijas apbruņotās teroristu bandas jeb tā dēvētā Doņeckas tautas republika.

JTI uzsver, ka par vietu, no kuras raķete izšauta, nav nekādu šaubu.

Īsi pirms preses konfernces par rezultātiem tika informētas arī bojāgājušo cilvēku piederīgie.

Izmeklēšanā piedalījās simts ekspertu, analizējot tūkstošiem lidmašīnas atlūzu gabalu un pusmiljonu video un fotogrāfiju, atklāja Vesterbeke.

Izmeklētāji arī noklausījušies 150 000 pārtvertu telefona zvanu, no kuriem viens tika atskaņots preses konferencē.

Maskava ir vairākkārt noliegusi, ka aviokompānijas "Malaysia Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, būtu notriekta ar Krievijas "Buk" raķeti, un aicinājusi izmeklētājus ņemt vērā arī Krievijas atradumus, kas liecinot par Ukrainas atbildību lidmašīnas notriekšanā.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskavai esot neapgāžami pierādījumi, ko starptautiskā izmeklētāju komanda esot ignorējusi.

Maskava analizēja sākotnējos datus no lidmašīnas radara un neatrada nekādus pierādījumus tam, ka lidmašīna būtu notriekta ar raķeti, uzsvēra Peskovs.

"Ja tur būtu bijusi kāda raķete, tad tā būtu palaista no citas teritorijas," paziņoja Kremļa pārstāvis.

Starptautiskais pētnieciskais centrs "Bellingcat" jau 4. maijā paziņoja, ka tam bija izdevies noskaidrot 2014.gada jūlijā Austrumukrainā Malaizijas pasažieru lidmašīnu notriekušā Krievijas armijas zenītraķešu kompleksa "Buk" numuru.

Eksperti "izpētīja piecu gadu laikā apkopotos materiālus, lai izzinātu šī kompleksa "Buk" unikālās iezīmes, pirms noteikt noslēpumaino vidējo ciparu. Tas bija aizsegts, kad iekārtu redzēja pēdējo reizi 2014.gadā," norāda "Bellingcat".

Veicot vairāku kompleksa "Buk" iezīmju analīzi, "Bellingcat" komanda secinājusi, ka Donbasā neilgi pirms traģēdijas nofotografētā zenītraķešu kompleksa numurs ir 332. "Buk" ar šādu numuru, kā teikts ziņojumā, reģistrēts Kurskā bāzētajā Krievijas armijas 53.zenītraķešu brigādē.

"Bellingcat" februāra ziņojumā jau tika atklāta detalizēta informācija par Malaizijas lidmašīnas notriekšanā iesaistīto Krievijas armijas apakšvienību.

Vēl pērn oktobrī "Bellingcat" secināja, ka Malaizijas aviolaineri notriekusi raķete, kas izšauta no Krievijas bruņoto spēku 53.zenītraķešu brigādes iekārtas "Buk".

2014.gada 17.jūlijā - dienā, kad tika notriekta pasažieru lidmašīna, - sistēma atradusies Ukrainas Doņeckas apgabalā uz dienvidiem no Sņižnes pilsētas.

18.jūlija rītā iekārta "Buk" aizvesta uz Luhansku, bet pēc tam pāri Ukrainas-Krievijas robežai.

Jau ziņots, ka "Malaysia Airlines" lidmašīna notriekta 2014.gada 17.jūlijā. Katastrofā dzīvību zaudēja 298 cilvēki.

Nīderlandes Drošības pārvalde, pagājušā gada 13.oktobrī iepazīstinot ar starptautiskās izmeklēšanas komisijas secinājumiem, paziņoja, ka Malaizijas lidmašīna notriekta ar Krievijā ražotu zenītraķeti "Buk".

Kasjauns.lv/LETA/Foto: AP/LETA/Scanpix

Ilgi gaidītais brīdis ir klāt: publisko ziņas par Ukrainā notriektās lidmašīnas izmeklēšanu. VIDEO